Rail Baltica projekts kļūs par nozīmīgu katalizatoru ilgstošai ekonomikas attīstībai visās trīs Baltijas valstīs gan būvniecības fāzes laikā, radot simtiem jaunu darba vietu un sekmējot reģiona IKP pieaugumu ar dažādām tiešām, netiešām un inducējošām ietekmēm no veiktajiem ieguldījumiem infrastruktūrā, gan arī tā darbības fāzes laikā, stiprinot Baltijas tirgus pieejamību un konkurenci tirdzniecībā. Rail Baltica projekts veicinās ārzemju investīciju piesaisti un veicinās noturīgu produktivitātes kāpumu un konkurētspējas palielināšanos Baltijas transporta un loģistikas nozarē un ārpus tās. Vēsturiski modernas infrastruktūras pieejamība vienmēr ir bijis viens no noteicošajiem nācijas bagātības un konkurētspējas faktoriem. Ātrgaitas [1] dzelzceļa infrastruktūra ir īpaši nozīmīga, lai sekmētu augstākā līmeņa sekundāros ekonomiskos ieguvumus un makroekonomiskos multiplikatorus starp dažāda veida infrastruktūras investīcijām.
[1] Rail Baltica būs jauna ātrgaitas vilciena divsliežu elektrificēta dzelzceļa līnija ar plānoto ātrumu 240 km/h, kas aprīkota ar Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu (ERTMS) un atbilst Eiropas standarta sliežu platumam (1435 mm).
Rail Baltica ļaus ievērojami samazināt attālumus starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropu. Modernai ātrgaitas dzelzceļa savienojamībai būtu jāpiedāvā ērta, droša un videi draudzīga alternatīva pasažieru mobilitātei, kā arī jaunas attīstības iespējas intermodālu un multimodālu piegādes ķēžu pārvaldībai. Jaunā dzelzceļa infrastruktūra un tās turpmākā komercializācija kalpos par digitalizācijas un inovāciju platformu jaunā vienlaidu intermodālo savienojamību, piegādes tīkla caurskatāmības un pakalpojumu integrēšanas un personalizēšanas modeļa ietvaros. Pasažieri Baltijā iegūs tās pašas kvalitātes, ātruma un komforta līmeņa ceļošanas iespējas, kā arī pasažieru pieredzi, kādu jau sen izbauda mūsu kaimiņi Rietumeiropā. Savukārt kravu īpašnieki un pārvadātāji, varēs racionalizēt un dažādot kravu piegādes ķēdes procesus, pateicoties tiešai, netraucētai un augstas kapacitātes piekļuves iespējām Eiropas dzelzceļa ekosistēmai.
Rail Baltica nav stāsts tikai par fiziskas dzelzceļa trases izbūvi. Drīzāk fiziski izbūvētā infrastruktūra veicinās pilnīgi jauna ekonomiskā koridora izveidi. Tas ne tikai veidos spēcīgu mijiedarbību starpvalstu reģionālajā integrācijā, kas spilgti vērojama Oresundes pastāvīgā savienojuma infrastruktūras un komercializācijas starp Zviedriju un Dāniju izcilajos panākumos – bet arī integrēs Baltijas valstis jaunās reģionālas, Eiropas un globālas nozīmes piegādes ķēdēs.
Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līnija projektēta, ar mērķi kļūt par daļu no ES TEN-T Ziemeļjūras – Baltijas tīkla koridora, kas caur Nīderlandi, Beļģiju, Vāciju un Poliju savienos Eiropas lielākās ostas pilsētas – Roterdamu, Hamburgu un Antverpeni – ar trim Baltijas valstīm. Tālāk, ar īsiem jūras pārvadājumiem Somijas līcī savienojoties arī Somiju, Rail Baltica nodrošina iespēju nākotnē izveidot pastāvīgu savienojumu starp Tallinu un Helsinkiem. Tālāka šī transporta koridora ziemeļu robežas paplašināšana nākotnē attīstītu iespējas savienojamībai ar topošo Arktisko koridoru, īpaši ņemot vērā prognozēto ienesīgumu no alternatīvā Ziemeļu jūras ceļa loka starp Eiropu un Āziju. Turklāt Ziemeļjūras–Baltijas koridors krustojas ar Baltijas–Adrijas jūras koridoru Varšavā, bruģējot ceļu jaunas piegādes ķēdes attīstībai starp Baltijas un Adrijas jūrām, savienojot Baltijas valstis ar līdz šim nepietiekami pieejamo Dienvideiropas tirgu. Līdzīgā veidā Rail Baltica stiprinātu sinerģiju starp ziemeļu-dienvidu un rietumu–austrumu kravu plūsmām, veidojot jaunas sauszemes tirdzniecības ceļu pārkraušanas un loģistikas iespējas visā Eiropā un Āzijā. Tādējādi jaunā Rail Baltica infrastruktūra ne tikai izvietotu Baltijas valstis Eiropas loģistikas kartē, bet arī dotu neizmērojami lielas iespējas, radīt vērtības šīs infrastruktūras ietvaros ar tādiem sekundāriem ekonomiskajiem ieguvumiem, kā, piemēram, komerciālo īpašumu attīstība, nolaistās pilsētvides atjaunošana, privāto uzņēmumu investīciju piesaiste, jaunu biznesu veidošanās, tehnoloģiju un inovāciju pārņemšana, tūrisma attīstība un citus katalītiskos efektus. Rail Baltica mērķis ir veicināt šo efektu veidošanos jau no projekta pirmsākumiem, mācoties no lielākajiem globālajiem veiksmes stāstiem un atbilstošajiem kritērijiem.
Projektēšanas un būvniecības fāzes laikā Rail Baltica sniegs nozīmīgu stimulu nodarbinātības iespējām, jo īpaši būvniecības sektorā, kas tādējādi veicinās biznesa cikla izlīdzināšanos, nodrošinot savlaicīgu augšupeju darbaspēka pieprasījumam pašreiz lēni augošajā biznesa vidē. Turklāt, tas palīdzēs uzlabot negatīvo ietekmi uz nodarbinātības iespējām tradicionālajā 1520 mm dzelzceļa sistēmā, rosinot dzelzceļa profesionāļu pārorientēšanos no tradicionālajiem Baltijas dzelzceļa industrijas segmentiem uz jauno Eiropas sliežu platuma dzelzceļa ekosistēmu.
Ilgtermiņā tas radītu augstas kompetences profesionāļus ar ekspertīzi abu dzelzceļu sistēmās. Līdz ar projekta ieiešanu operacionālajā fāzē, radīsies jaunas ilgtspējīgas darbavietas infrastruktūras pārvaldībā un uzturēšanā, staciju un termināļu vadībā, kā arī visu veidu pasažieru un kravu operēšanā. Rail Baltica kalpos par platformu reģionāla kompetences centra izveidē, uzkrājot ekspertīzi un zināšanas no citiem labākajiem lielizmēra pārrobežu projektiem. Pirmo reizi Baltijā šādā mērogā tiks veicināta tehnoloģiju pārnese un inovācijas, tādējādi attīstot starptautiski konkurētspējīgu ekspertīzi un zināšanas, kas nākotnē var tikt nodotas citiem pārrobežu projektu realizētājiem.
Makro līmenī Rail Baltica ievērojami paplašinās darba tirgu savienojamību. Darba iespēju sasniedzamības rādiuss paplašināsies, it īpaši Rail Baltica maršrutā, dodot iespēju mainīt ikdienas pārvietošanās tendences starp līdz šim attālām koncentrēti apdzīvotām vietām. Darbaspēka mobilitātes faktors ir būtisks, lai uzlabotu darba tirgus elastīgumu, īpaši ekonomiskās lejupslīdes situācijās. Tajā pašā laikā vairāku augstākās izglītības iestāžu pieejamība Rail Baltica maršrutā, pateicoties ātrai un ērtai pieejamībai, paplašinās to potenciālo studentu sasniedzamības rādiusu.
21. gadsimtā Eiropa saskaras ar daudziem izaicinājumiem, ko rada globālā sasilšana, piesārņojums un citas ar vidi saistītas problēmas. Baltijas valstīs Rail Baltica palīdzēs samazināt cilvēku mobilitātes radīto ekoloģisko pēdas nospiedumu. Dzelzceļš ir vienīgais transporta veids, kas nav pilnībā atkarīgs vienīgi no fosilās degvielas un tā Eiropas transporta enerģijas patēriņš starp citiem transporta veidiem ir mazāks par 2 %, kaut arī tā tirgus daļa ir lielākā par 8,5 %. Turklāt, rosinot daļēju transporta veidu pārnesi no autoceļiem uz dzelzceļu – te ir runa par kravu un pasažieru plūsmu – pateicoties mērogu ekonomijai, Rail Baltica veicinās klimata izmaiņu rezultātā veidojošos monetāro efektu samazināšanu, kā arī samazinās autoceļu uzturēšanas izmaksas un trokšņa radīto piesārņojumu.
Integrējot reģiona galvenos transporta elementus – sākot no ostām un iekšzemes loģistikas objektiem līdz pat lidostām un pilsētu termināļiem – Rail Baltica ekosistēmā, projekts bruģēs ceļu pretim jaunu intermodālu un multimodālu loģistikas risinājumu attīstībai. Baltijas valstis ne tikai stiprinās savas spējas organizēt tirdzniecību ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, – kas veido aptuveni trīs ceturtdaļas no kopējā tirdzniecības apjoma, – ar daudz izdevīgākām un konkurētspējīgākām pārvadājumu likmēm, bet arī pozicionēs sevi starp šodienas un nākotnes lielākajiem Eiropas un globālajiem piegādes ķēžu pārstāvjiem. Intermodalitāte, pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību, digitalizācija un prasmīga piegādes ķēdes vadība definēs Baltijas valstu spēju noteikt savu lomu Eiropas transporta un loģistikas nozares darbaspēka pārdalē. Rail Baltica projekts būs nozīmīga vērtība un resurss konkurētspējīgu priekšrocību nodrošināšanā. Līdz ar Baltijas kravu industrijas pakāpenisku diversificēšanos no tradicionālo kravu segmentiem, sevišķi sauso kravu un lejamkravu pārkraušanas, pakāpeniski pieaugs konteineru kravu un piekabju transportēšana. Mūgas, Salaspils, Kauņas un citu stratēģisko punktu atrašanās vietas būs izvietotas tā, lai tās attīstītu par komplektējošās loģistikas platforma un citām augstas pievienotās vērtības aktivitātēm, kas spētu atbalstīt procesu norises savlaicīgumu citās nozarēs.
No pasažieru skatu punkta, Rail Baltica trases nospraušana paredz savienojumus ar centrālajiem biznesa rajoniem un lidostām, nodrošinot ērtus savienojumus nepārtrauktu biznesa ceļojumu nodrošināšanai nākotnē. Arī tūrisms un atpūtas ceļojumi būs jomas, kas ievērojami iegūs no šāda Baltijas mēroga savienojuma. Tā kā nākotnes ceļošanas iespējas attīstās, integrējot dažādus transporta veidus vienā digitāli pārvaldāmā un pilnībā izsekojamā pakalpojumā, kas spēj nogādāt pasažieri no durvīm līdz durvīm, tad dažādu transporta pakalpojumu integrēšanas mezglu (hub) nozīme tikai pieaugs: pilsētu termināļi kļūs par multimodāliem krustpunktiem, kamēr lidostu dzelzceļa stacijas – par gaisa–dzelzceļa vienlaida savienojumu izejas punktiem. Tādējādi Rail Baltica nodrošinās platformu, lai radītu šādus integrētu pasažieru ceļojumu risinājumus, kas Baltijas valstīs nekad agrāk nav bijuši pieejami.
Ir vispārzināms un empīriski pierādīts, ka dzelzceļš ir viens no drošākajiem pārvietošanās veidiem. Neraugoties uz relatīvajām atšķirībām attiecībā uz negadījumos iegūto traumu skaitu, letālo negadījumu skaita ziņā pārvietošanās ar vilcienu ir turpat 30 reizes drošāka nekā pārvietošanās ar privātajām automašīnām un gandrīz 3 reizes drošāka nekā pārvietošanās ar sabiedriskajiem pasažieru autobusiem. Neapšaubāmi, veicinot kravu novirzīšanu no autoceļiem uz dzelzceļu un tādējādi samazinot kravas automašīnu skaitu un intensitāti uz autoceļiem, būs vērojama arī pozitīva ietekme uz ceļu satiksmes drošību. Ņemot vērā ātruma priekšrocības, Rail Baltica veicinās arī ceļošanas laika ietaupījumu. Turklāt salīdzinājumā ar ceļošanu izmantojot privāto automašīnu, kur braucējs vienlaikus ir auto vadītājs, vai salīdzinājumā ar avio lidojumiem, kas ietver virkni dažādu darbību (nonākšanu lidostā, reģistrēšanos lidojumam, drošības kontroles pārbaudes, iekāpšanu lidmašīnā/izkāpšanu no tās, pilsētas centra sasniegšanu utt.), ātrgaitas vilcieni pārvietojas tieši no vienas pilsētas centra uz otru, bieži nemaz nepiestājot citās pieturās un tādējādi piedāvājot produktīvu ceļošanas laiku. Attīstoties pilsētām, kas iekļautas Rail Baltica maršrutā, satiksmes intensitāte proporcionāli pieaugs. Rail Baltica nodrošinās alternatīvas ceļošanas iespējas, kas vienlaikus palīdzēs mazināt un izvairīties no intensīvās satiksmes radītiem sastrēgumiem pilsētās.
Lai arī Eiropas dzelzceļa industrija tiek uzskatīta par konservatīvu, tā patiesībā aktīvi pielieto t.s. graujošās tehnoloģijas (distructive technologies), izmantojot digitalizāciju un inteliģento transporta sistēmu (ITS) attīstību. Digitalizācija un dekarbonizācija ir viena no Eiropas Savienības galvenajām stratēģiskajām prioritātēm Eiropas pārrobežu transporta savienojumu attīstībā. Inovatīvās tehnoloģijas, piemēram, viedo datu analītika, lietiskais internets/ interneta risinājumi dzelzceļam (Internet of Things / Internet of Trains), jaunās paaudzes sliežu ceļa un vilcienu klāja komunikācijas tīkli, pasažieru datu lietotnes, sensoru izvietošana un viedā enerģija daudzu citu risinājumu vidū arvien vairāk caurvīs visus dzelzceļa projektēšanas, būvniecības, uzturēšanas un vadības aspektus un piegādes ķēdes attīstības procesus. Rail Baltica tādējādi nodrošinās jaunu impulsu strauji augošajai jaunuzņēmumu ekosistēmai Baltijas valstīs, radot jaunas iespējas un veicinot digitālās inovācijas visos projekta attīstības posmos.
Runājot par transporta infrastruktūras pieejamību Eiropas Savienībā, Baltijas valstis vairāk līdzinās salām nekā kontinentālām valstīm. Ātrgaitas šoseju un dzelzceļa infrastruktūras neesamība nosaka gaisa savienojumu izvirzīšanos par galveno pasažieru ceļošanas veidu, jo īpaši biznesa ceļojumiem. Tikmēr īsie jūras pārvadājumi aizņem lielu daļu no kravu pārvadājumu pakalpojumiem. Tieši tādēļ Baltijas iespējas piekļūt Eiropas vienotajam tirgum ir nepilnīgas. Rail Baltica plāno labot šo nepilnību, izveidojot šo trūkstošo posmu un tādējādi atjaunojot vēsturisko taisnīgumu, atkārtoti integrējot Baltiju Eiropas dzelzceļa sistēmā. Saplūstot ar vienoto Eiropas dzelzceļa telpu, Baltijas valstis uzlabos savus tirdzniecības nosacījumus un gūs pieeju jauniem eksporta tirgiem ar uzlabotu pieejamību un komerciālu dzīvotspēju, pateicoties jaunajiem loģistikas kanāliem. Eiropas Savienība konsekventi ietver Rail Baltica starp galvenajām iniciatīvām transporta infrastruktūras attīstībā tieši šo stratēģisko apsvērumu dēļ.
