Rail Baltica
Hero

Noslēdzošais solis pilnīgai
integrācijai Eiropas Savienībā

Rail Baltica ir jauns dzelzceļa transporta infrastruktūras projekts ar mērķi integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un netieši arī Somija. Rail Baltica savienos tādas pilsētas kā Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Panevēžu, Kauņu, Viļņu un Varšavu.

Rail Baltica skaitļos

Group

Mazāks ceļā pavadītais laiks salīdzinājumā ar pašreizējiem maršrutiem

50%
Group

Iesaistītās valstis

5
Group

Jauni pārrobežu savienojumi

3
Group

Pilnībā elektrificēts

100%

Simboliska Baltijas
valstu atgriešanās Eiropā

Līdz Otrajam pasaules karam Baltijas valstis ar Eiropu savienoja Eiropas standarta 1435 mm sliežu platuma dzelzceļš. Kopš 20. gadsimta vidus reģionā tiek izmantots Krievijas standarta 1520 mm sliežu platums, kas nodrošina galvenokārt austrumu–rietumu virziena satiksmi.

Lielākā daļa kravu joprojām tiek pārvadātas no NVS valstīm, izmantojot 1520 mm infrastruktūru, kas apgrūtina integrāciju ar ES dzelzceļa tīklu caur Poliju tehnisku un loģistikas šķēršļu dēļ.

Rail Baltica kā daļa no diviem nozīmīgiem ES transporta koridoriem savienos Igauniju, Latviju un Lietuvu ar Eiropas standarta sliežu tīklu, atjaunojot vēsturisko saikni ar Eiropu un pilnībā integrējot reģionu Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā.

 

 

RailBaltica_Gauge_Map_LV

Kāpēc mēs būvējam Rail Baltica

Projekts cilvēkiem

2

Uzlabota piekļuve izglītībai un darbam

Rail Baltica samazinās ceļošanas laiku reģionā līdz pat 50 %, padarot ikdienas pārvietošanos darba un mācību nolūkos ievērojami ātrāku un ērtāku. Projekts ir vērsts uz pasažieru vajadzībām, piedāvājot modernu un efektīvu transporta risinājumu.

8

Bagātīgāka kultūras pieredze

Rail Baltica uzlabos piekļuvi kultūras pasākumiem, izklaidei un iepirkšanās iespējām, bagātinot ikdienas dzīvi un brīvā laika pavadīšanu visā reģionā.

7

Vairāk iespēju veselības aprūpei

Uzlabojot savienojumus starp lielākajām pilsētām un reģioniem, Rail Baltica uzlabos piekļuvi veselības aprūpei un veicinās pie dzelzceļa koridora mītošo kopienu labklājību.

Projekts drošībai

2

Stiprināta dzelzceļa savienojamība ar Baltijas sabiedrotajiem

Saskaņojot dzelzceļa sliežu platumu un tehniskos standartus ar pārējo Eiropu, Rail Baltica veicinās reģionālo aizsardzību un militāro mobilitāti. Kā daļa no ES militārās mobilitātes programmas tas nodrošinās ātrāku karaspēka un tehnikas pārvietošanu, racionalizēs loģistiku un atvērs stratēģiskus transporta koridorus – tostarp nākotnes savienojumus ar Ukrainu –, stiprinot Baltijas reģiona un tā sabiedroto drošību.

7

Uzlabota militārā loģistika

Rail Baltica, kā dubultās lietošanas dzelzceļa koridors, uzlabo aizsardzības loģistiku, vienlaikus nodrošinot efektīvu multimodālo kravu pārvadāšanu, stiprinot gan noturību, gan civiliedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīts no Eiropas Savienības, tas nosaka jaunu stratēģiskās infrastruktūras standartu reģionā.

Dzelzceļš ir pierādījis savu uzticamību krīzes situācijās, pārvadājot cilvēkus, preces un veicot kritiski svarīgas piegādes, kad citi transporta veidi nefunkcionē. Rail Baltica ir paredzēts smagajai militārajai tehnikai un var pārvadāt līdz 55 000 tonnām kravas dienā, nodrošinot gandrīz uz pusi ātrāku pārvadājumu laiku.

8

Uzlabotas aizsardzības un atturēšanas spējas

Rail Baltica stiprina reģionālo un Eiropas drošību kā būtiska NATO transporta tīkla daļa, nodrošinot ātru un elastīgu militāro mobilitāti. Tā uzlabo NATO gatavību un savietojamību, pateicoties ātrākai reaģēšanai, labākai koordinācijai un drošiem loģistikas maršrutiem.

Projekts planētai

2

Ilgtspējīgāks nekā citi transporta veidi

Rail Baltica būs pilnībā elektrificēts, samazinot CO₂ emisijas līdz minimumam. Saskaņā ar jaunāko izmaksu un ieguvumu analīzi, projekts samazinās gaisa piesārņojumu par 18,3 % un trokšņa līmeni par 4,7 %.

7

Projekts respektē un saglabā aizsargājamās teritorijas

Rail Baltica maršruts ir rūpīgi plānots, lai izvairītos no aizsargājamām teritorijām. Gar uzbērumu tiks būvētas dzīvnieku pārejas, lai samazinātu ietekmi uz dzīvotnēm un migrācijas ceļiem.

8

Pāreja uz atjaunojamo enerģiju

Rail Baltica atbalsta enerģētisko drošību, veicinot pāreju no fosilajiem kurināmajiem uz atjaunojamiem energoresursiem. Paredzams, ka šī pāreja samazinās enerģijas patēriņu par 1,5–3,3 %, veicinot ES mērķi – sasniegt nulles emisijas līdz 2050. gadam.

Projekts ekonomikai

2

Jaunas darba vietas

Projekta īstenošanas laikā paredzēts izveidot 13 000 tiešo un vairāk nekā 23 000 netiešo darba vietu, kā arī aptuveni 800 pastāvīgas darba vietas dzelzceļa ekspluatācijā un infrastruktūras pārvaldībā.

7

Kravu pārvadājumi un loģistika

Jaunais dzelzceļš atvieglos pakalpojumu sniegšanu visā reģionā un ļaus uzņēmumiem izmantot jaunas izaugsmes iespējas.

8

Jauns ekonomiskais koridors

Septiņas starptautiskas pasažieru stacijas, trīs galvenie kravu termināļi, savienojums ar lidostām, jūras ostām un ceļu tīklu – tas viss paver plašas ekonomiskās iespējas.

Rail Baltica piedāvā ātru, modernu un konkurētspējīgu alternatīvu esošajiem transporta veidiem. Ievērojami samazinot ceļošanas laiku un atverot maršrutus, ko pašlaik nepiedāvā reģionālie vilcieni, tā veido jaunus un efektīvus savienojumus visā reģionā. Līdztekus ātrumam Rail Baltica augstu vērtē arī komfortu, uzticamību un pieejamību, tādējādi nostiprinot sevi kā galveno izvēli ceļotājiem, kuri meklē gudrāku pārvietošanās veidu.

Laiks un aprēķtās izmaksas pēc
dažādiem transporta veidiem

Railbaltica
Laiks
Izmaksas
Auto
Laiks
Izmaksas
Autobuss
Laiks
Izmaksas
Lidmašīna
Laiks
Izmaksas
Tallinn – Pärnu
0:40
14€
1:39
19€
1:50
7€
Pärnu – Rīga
1:00
24€
2:26
28€
2:30
10€
Rīga – Panevėžys
0:55
15€
1:54
23€
2:40
10€
Panevėžys – Kaunas
0:37
12€
1:25
23€
2:10
9€
Kaunas – Vilnius
0:38
11€
1:20
20€
1:35
6€
Tallinn – Rīga
1:42
38€
4:05
47€
4:20
17€
1:50
125€
Rīga – Vilnius
1:54
38€
3:30
45€
4:00
25€
1:50
125€
Tallinn – Vilnius
3:38
76€
7:00
91€
8:50
42€
2:10
101€
  1. 1 Vidējais pasažieru skaits automašīnā: 1,8 cilvēki
  2. 2 Iekļaujot lidostā pavadīto laiku

Rail Baltica gadu laikā

Ieskats Rail Baltica vēsturiskajā attīstībā un nozīmīgākajos pieturas punktos projekta gaitā:

 

1994

Rail Baltica koncepcija pirmo reizi tika iekļauta Baltijas jūras reģiona stratēģijā

Rail Baltica ideja pirmo reizi parādījās diskusijās par transporta un ekonomisko savienojumu uzlabošanu Baltijas jūras reģionā, uzsākot tās ilgo ceļu uz īstenošanu.

 

2001

Sadarbības līgumu paraksta Igaunijas, Latvijas un Lietuvas satiksmes ministrs

Sākotnējā vienošanās starp Baltijas valstīm par sadarbību ātrgaitas dzelzceļa savienojuma izveidē iezīmēja ceļu turpmākai projekta attīstībai.

 

2004

Rail Baltica iekļauta Transeiropas transporta tīkla (TEN-T) prioritāro projektu sarakstā

Rail Baltica ir atzīts par prioritāru projektu Eiropas Savienības nozīmīgākajā infrastruktūras tīklā, kas būtiski palielina tā svarīgumu un piekļuvi finansējumam.

 

2008

Eiropas Komisija pieņem lēmumu par TEN-T līdzfinansējumu Rail Baltica projektiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

ES apstiprināja finansiālu atbalstu Rail Baltica attīstības sākumposmam, izmantojot Transeiropas transporta tīkla (TEN-T) programmu.

 

2010

Tiek parakstīts nodomu memorands starp Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas Satiksmes ministriju.

Reģiona valstis oficiāli apņemas sadarboties Rail Baltica projekta īstenošanā, stiprinot tā politisko un stratēģisko atbalstu.

 

2011

Uzņēmums AECOM pabeidz Rail Baltica priekšizpēti.

Neatkarīgā priekšizpētē izvērtēja projekta tehnisko un ekonomisko dzīvotspēju, nosakot optimālākos trases novietojuma variantus un projekta īstenošanas modeli.

 

2014

Dibināts RB Rail AS – Rail Baltica kopuzņēmums un oficiālais ieviesējs.

RB Rail AS izveidots, lai centralizēti pārvaldītu Rail Baltica projektu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, nodrošinot saskaņotu un efektīvu projekta īstenošanu.

 

2015

Parakstīts pirmais Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) granta līgums Rail Baltica attīstības līdzfinansēšanai.

Projekts nodrošināja pirmo būtisko ES līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, ļaujot paātrināt projektēšanas un sagatavošanās darbus.

 

2016

Baltijas valstis paraksta Rail Baltica iepirkumu un līgumu slēgšanas shēmas vienošanos.

Trīs Baltijas valstis vienojās par vienotu pieeju Rail Baltica būvniecības un iepirkumu līgumu pārvaldībai, nodrošinot saskaņotu projekta īstenošanu.

 

2017

Pabeigta izmaksu un ieguvumu analīze (CBA), lai novērtētu projekta ekonomisko dzīvotspēju.

 

 

2018

Igaunijā, Latvijā un Lietuvā izvēlēts trases novietojums un veikta telpiskā plānošana.

(izņemot posmu Kauņa–Lietuvas/Polijas robeža, kur notiek priekšizpēte)

 

2018

Oficiāli apstiprinātas Rail Baltica projektēšanas vadlīnijas.

Noteikti kopīgi standarti Rail Baltica infrastruktūras projektēšanai, nodrošinot konsekvenci un savietojamību pāri robežām.

 

2018

Eiropas Komisija pieņem Ieviešanas lēmumu, oficiāli atzīstot Rail Baltica par pārrobežu projektu Ziemeļjūras–Baltijas TEN-T koridorā.

 

 

2019

Parakstīts pirmais Rail Baltica pamattrases projektēšanas līgums.

Parakstīts pirmais līgums par pamattrases projektēšanu, aptverot nozīmīgu posmu Igaunijā un nosakot pamatu Rail Baltica infrastruktūras izveidei.

 

2020

Vienlaikus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā uzsākti nozīmīgi būvdarbi.

Projekts pāriet no plānošanas posma uz aktīvu būvniecību – sākotnējie darbi uzsākti visās trīs Baltijas valstīs.

 

2022

Uzsākts Rail Baltica elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības iepirkums.

Uzsākts lielākais dzelzceļa elektrifikācijas iepirkums Eiropā ar mērķi izveidot vienotu pārrobežu energoapgādes sistēmu visai Rail Baltica trasei.

 

2023

Rail Baltica iekļauta otrajā, atjaunotajā Transeiropas transporta tīkla (TEN-T) regulējumā.

Rail Baltica nozīme tika vēl vairāk nostiprināta, to iekļaujot gan Ziemeļjūras–Baltijas, gan Baltijas jūras–Melnās jūras–Egejas jūras TEN-T koridorā, tādējādi pastiprinot projekta lomu Ziemeļeiropas un Dienvideiropas savienojamībā.

 

2024

Tiek īstenoti galvenie iepirkumi Rail Baltica elektrifikācijas, vadības un signalizācijas sistēmām.

 

 

2024

Pabeigta atjauninātā Rail Baltica izmaksu un ieguvumu analīze (CBA).

Atjauninātā analīze vēlreiz apstiprina Rail Baltica nozīmīgos ekonomiskos, sociālos un vides ieguvumus, sniedzot pamatu investīciju un projekta attīstības prioritāšu noteikšanai.

 

2025

Plaša mēroga zemes uzbērumu būvniecība aktīvi norit visās Baltijas valstīs.

Apjomīgi zemes darbi Rail Baltica pamattrasē strauji virzās uz priekšu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

 

This site is registered on wpml.org as a development site. Switch to a production site key to remove this banner.