Otrdien, 21. maijā, Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann), Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridora, kurā ietilpst arī Rail Baltica, koordinatore apmeklēja Rīgu, lai piedalītos Rail Baltica pamattrases būvniecības uzsākšanas pasākumā Latvijā. Vizītes laikā viņa tikās ar Rail Baltica projekta ieviešanas organizāciju vadības komandām un atbildīgo ministriju amatpersonām, lai pārrunātu projekta virzību un prioritātes.
Trautmane arī atrada laiku savā aizņemtajā grafikā, lai personīgi tiktos ar visu Rail Baltica ieviesējorganizāciju komandu. Viņa uzrunāja darbiniekus, atbildēja uz viņu jautājumiem un uzsvēra projekta pabeigšanas nozīmīgumu. “Šis ir aizraujošs laiks, kad mēs varam redzēt projekta materializēšanos, jo pamattrases būvniecība sākas visās trijās valstīs,” viņa paziņoja. Koordinatore uzsvēra, ka sabiedrība tagad var novērot reālu progresu, iezīmējot šo būvniecības posmu kā nozīmīgu soli uz priekšu.
Stratēģiskā un ekonomiskā ietekme
Atsaucoties uz TEN-T regulu, kas paredz, ka dalībvalstīm pamata tīkls ir jāpabeidz līdz 2030. gadam, Katrīna Trautmane norādīja uz Eiropas transporta infrastruktūras projektu konkurētspēju un uzsvēra nepieciešamību demonstrēt Rail Baltica projekta briedumu. Viņa arī uzsvēra trīs Baltijas valstu vienošanās nozīmīgumu par projekta īstenošanu posmos un pirmā posma tvērumu. Lai arī projekts tiek īstenots pa posmiem, ir jānodrošina, ka tas tiek pabeigts pilnā apjomā, lai tas dotu pienesumu visām iesaistītajām valstīm un pilsētām.
“Šis ir patiesi Eiropas projekts,” teica Trautmane. “Tas nav tikai par skaitļiem vai ekonomisko dzīvotspēju, bet arī par vienlīdzības nodrošināšanu starp ES pilsoņiem, neatkarīgi no viņu valsts lieluma.” Papildus koordinatore uzsvēra Rail Baltica projekta stratēģisko nozīmi Eiropas drošībai, kā arī akcentēja, ka NATO sagaida tā savlaicīgu pabeigšanu. Savienojums starp Kauņu un Polijas-Lietuvas robežu ir īpaši svarīgs, jo tas ir būtisks savienojums plašākā Eiropas transporta tīklā.
Vienlaikus Trautmane apliecināja projekta izaicinājumus, ar kuriem saskaras Rail Baltica. Ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras pieredzes trūkums Baltijā nozīmē, ka reģionam ir nepieciešams laiks, lai uzkrātu nepieciešamās zināšanas. Turklāt projekta īstenošana vairāku valstu starpā rada papildu sarežģījumus. Viņa uzsvēra kopuzņēmuma RB Rail AS kā centrālā koordinatora nozīmi projekta nacionālo interešu samērošanā.
Publiskie ieguldījumi transporta infrastruktūrā ne tikai rada iespējas privātajiem uzņēmumiem, bet arī palielina reģiona konkurētspēju. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos izaicinājumus, piemēram, karu Ukrainā un pieaugošo inflāciju.
Optimisms un ticība Baltijas izturībai
Noslēgumā Katrīna Trautmane izteica apbrīnu par Baltijas tautu izturību un spēku. Atskatoties uz viņu vēsturisko cīņu par brīvību, ko viņa pieredzēja kā politiķe 80. un 90. gados, viņa pauda pārliecību, ka šī pati izturība nodrošinās veiksmīgu Rail Baltica projekta pabeigšanu.
“Finansējumu var atrast un tas ir jārod,” uzstāja Trautmane, atkārtoti apliecinot savu apņemšanos atbalstīt projektu. Noslēgumā Trautmane piebilda, ka Rail Baltica ir unikāls projekts, kam nepieciešami inovatīvi risinājumi un stingra pieeja tā īstenošanā. Baltijas valstīm, ieviešot šo projektu, jābūt vienotām un saliedētām kopīga mērķa sasniegšanai.
Maija pēdējā nedēļā Trautmane piedalīsies arī pasākumā Igaunijā, lai atzīmētu Ülemiste termināļa būvniecības sākumu. Šie pasākumi iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu, Rail Baltica projektam pārejot no plānošanas uz reālu būvniecību visās trīs Baltijas valstīs.