- Kopš iepriekšējās izmaksu un ieguvumu analīzes 2017. gadā projekts ir ievērojami attīstījies, un to ietekmējusi gan inflācija, gan projekta tvēruma paplašināšana un precīzāku datu pieejamība;
- Tiek lēsts, ka Rail Baltica ekonomiskā ietekme pārsniegs izmaksas un radīs IKP pieaugumu, Baltijas valstu IKP palielinot par vairāk nekā 48 miljardiem eiro;
- Projekts apsver citus iespējamos finansēšanas avotus, tostarp privāto investoru piesaisti un aizdevumus, kas atkarīgi no nākamā ES daudzgadu budžeta;
- Projekta pakāpeniskas īstenošanas mērķis ir līdz 2030. gadam pabeigt ekspluatācijai nepieciešamo apjomu, atlikušo projekta tvērumu īstenojot pēc 2030. gada;
- Risku un pārmaiņu pārvaldība ir neatņemama projekta pārvaldības sastāvdaļa; svarīgi turpināt attīstīt vienotu pārmaiņu un risku pārvaldību globālajam projektam;
- Projekta uzmanības centrā ir arī sagatavošanās darbi ekspluatācijai, kas ietver infrastruktūras pārvaldības jautājumus, ritošā sastāva un pakalpojumu sniedzēju pieejamību.
Rail Baltica centrālais koordinators RB Rail AS un Rail Baltica ieviesējorganizācijas Baltijas valstīs ir cieši sadarbojušās ar valsts kontroles iestādēm, rūpīgi sekojot līdzi un īstenojot to ieteikumus. Pēdējo sešu mēnešu laikā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstāko revīzijas iestāžu veiktās analīzes ietvaros Rail Baltica ieviesējorganizāciju vadības komandas un eksperti ir veicinājuši šo procesu, sniedzot nepieciešamo atbalstu un aktīvi iesaistoties darbā.
Iepriekšējos gados un jo īpaši pēdējo 18 mēnešu laikā ir veikti būtiski uzlabojumi pārmaiņu vadībā, risinot konstatētos projekta izaicinājumus dažādās jomās, tostarp tos, kas tika uzsvērti 2024. gada 12. jūnijā publicētajā Valsts kontroles ziņojumā. Šīs jomas ietver projekta finansēšanu, ieviešanas grafiku saskaņā ar TEN-T regulas termiņiem, projekta tehniskā apjoma korekcijas, pārvaldību un sadarbību, lomas un atbildību starp Rail Baltica ieviesējorganizācijām Baltijas valstīs, lēmumu pieņemšanu un ziņošanu, kā arī risku vadību. Šajā procesā visi projekta partneri ir cieši sadarbojušies, un ar šī darba rezultātiem ir iepazīstināti Eiropas Komisijas pārstāvji.
Rail Baltica finansējums
Kopš iepriekšējās izmaksu un ieguvumu analīzes 2017. gadā projekts ir ievērojami attīstījies, un to ietekmējuši gan ārējie, gan iekšējie faktori. Tiek lēsts, ka pirmā projekta posma īstenošanas izmaksas, kura mērķis ir līdz 2030. gadam izbūvēt Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līniju visās trīs Baltijas valstīs, savienojot to ar Poliju, sasniegs 15,3 miljardus eiro. Saskaņā ar izmaksu un ieguvumu analīzi sagaidāms, ka Rail Baltica ekonomiskie ieguvumi – gan tiešie, gan netiešie – pārsniegs izmaksas un kopumā Baltijas valstīs sasniegs 48 miljardus EUR.
Rail Baltica izmaksu un ieguvumu analīzes vērtības no 2017. gada tika koriģētas, ņemot vērā inflāciju laikā no 2017. līdz 2022. gadam, kas vidēji Baltijas valstīs šajā periodā sasniedza 40%. Tāpat izmaksu pieaugums saistīts ar vairākiem citiem faktoriem:
- 31% no pieauguma veido tvēruma paplašināšana, tostarp ar reģionālo mobilitāti, izmaiņas tehniskajos standartos saskaņā ar vienotām projektēšanas vadlīnijām un paaugstinātas prasības infrastruktūras drošībai un veiktspējai;
- 51% pieauguma saistīti ar precīzākiem izmaksu aprēķiniem tagad, kad projektēšana ir noslēguma fāzē un visa trasē veikta vērtību inženierija;
- 18% rada papildu ārējās prasības un tādi faktori kā trešo pušu prasības, dažādi iestāžu tehniskie noteikumi, savietojamības tehniskās specifikācijas un citas izmaiņas.
Šobrīd Rail Baltica īstenošanai Baltijas valstīs nodrošināts finansējums 2,7 miljardu eiro apmērā, savukārt desmitajam projektu uzsaukumam projekts iesniedzis pieteikumu kopumā par vairāk nekā 2 miljardiem eiro. ES finansējums ārpus šiem finansējuma avotiem lielā mērā būs atkarīgs no sarunām par nākamo ES daudzgadu budžetu. Šobrīd Rail Baltica centrālais koordinators RB Rail AS kopā ar ieviesējorganizācijām analizē citus iespējamos finansēšanas avotus, tostarp privāto investoru piesaisti.
Projekta pakāpeniskas īstenošanas mērķis ir līdz 2030. gadam pabeigt dzelzceļa darbībai nepieciešamo tvērumu, bet atlikušo tvērumu īstenot pēc 2030. gada
Lai gūtu maksimālus sociālekonomiskos ieguvumus Baltijas reģionam būtiski izbūvēt visus Rail Baltica projektā paredzētos infrastruktūras elementus, īstenojot pilnu projekta tvērumu. Tomēr, ņemot vērā vērienīgo izmaksu pieaugumu, nepieciešama projekta pakāpeniska īstenošana, nosakot prioritātes. Pirmo projekta kārtu plānots īstenot līdz 2030. gadam saskaņā ar Eiropas Transporta tīkla programmas (Trans-European Transport Network) regulā noteikto grafiku, izveidojot ātrgaitas līnijas koridoru starp Polijas robežu un Tallinu. Ar mērķi samazināt būvniecības izmaksas pirmajā kārtā plānotā divsliežu ceļa vietā pamatā tiks izbūvēts viensliežu ceļš, taču visa saistītā infrastruktūra, uzbērumi, satiksmes pārvadi un tilti tiks būvēti paredzēti diviem sliežu ceļiem, tādējādi saglabājot iespēju nākotnē paplašināt infrastruktūras jaudu. Latvijā vienkāršots tehniskais risinājums paredzēts abu Rīgas starptautisko staciju savienojumam. Līdz pilna projekta tvēruma izbūvei plānots izmantot esošā dzelzceļa nodalījuma joslu un posmā no Rīgas centra līdz Imantai vienu esošo 1520 mm sliežu ceļu plānots aizstāt ar 1435 mm sliežu ceļu. Pēc 2030. gada otrās Rail Baltica projekta kārtas izbūve atkarīga no finansējuma pieejamības.
Rail Baltica pārvaldība un koordinēšana
2023. gadā īpaša uzmanība tika pievērsta projekta pārvaldības jautājumiem, projekta partneriem pieņemot lēmumus, kas vērsti uz efektivitātes uzlabošanu un atbildības jomu precizēšanu starp projekta ieviešanas organizācijām. Ir ieviesa risku vadības sistēma, kas tiek papildināta ar papildu izmaiņu kontroles procedūrām, lai pārvaldītu projekta tvērumu un izmaksas. Svarīgi turpināt attīstīt vienotu pārmaiņu un risku pārvaldību globālajam projektam. Rail Baltica mērķis ir panākt dzelzceļa gatavību ekspluatācijai līdz 2030. gadam, kas ietver arī ritošā sastāva pieejamību un pakalpojumu sniedzēju iesaisti. Ritošā sastāva pieejamības nodrošināšana un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību (PSO) prasību izpilde ir viena no stratēģiskajām projekta prioritātēm.
Kopš 2022. gada 24. februāra nepieciešamība pēc Baltijas reģiona integrēšanas vienotā Eiropas transporta tīklā ir kļuvusi par akūtu nepieciešamību. Saskaņā ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstāko revīzijas iestāžu publicēto ziņojumu Rail Baltica ieviesējorganizācijas kopā ar visām Rail Baltica projektā iesaistītajām pusēm turpina sadarboties, cenšoties rast un īstenot optimālākos risinājumus, lai pabeigtu šo dzelzceļa savienojumu izmaksu ziņā visefektīvākajā veidā, nodrošinot savstarpējās savietojamības prasības un iekļautos noteiktajos projekta ieviešanas termiņos.