Ceturtdien, 18. jūlijā, stājas spēkā pārskatītā Eiropas transporta tīkla (TEN-T) regula, kuras mērķis ir uzlabot Eiropas transporta infrastruktūras savienojamību, efektivitāti, noturību un ilgtspējību. Saskaņā ar pārskatīto regulu Rail Baltica ir daļa no diviem Eiropas transporta tīkla koridoriem. Papildus Ziemeļjūras-Baltijas koridoram, Rail Baltica ir noteikta arī kā daļa no Baltijas jūras–Melnās jūras–Egejas jūras koridora. Iekļaušana divos koridoros ir apliecinājums Rail Baltica stratēģiskajai nozīmībai Eiropas mērogā un nākotnē sekmēs atbalstu un finansējuma piesaisti.
“Ukrainas puse atzinīgi vērtē Rail Baltica oficiālo iekļaušanu vēl vienā TEN-T koridorā, kas stiepjas līdz Ukrainai, un joprojām ir apņēmības pilna sadarboties. Šī sadarbība uzlabos eksporta iespējas visām iesaistītajām valstīm un stiprinās reģionālo savienojamību, integrāciju un drošību. Papildus ekonomiskajiem ieguvumiem netieša Ukrainas dalība Rail Baltica veicinātu tās integrāciju esošajos Eiropas transporta koridoros un papildinātu tās iesaistīšanos Trīs jūru iniciatīvā. Esam gatavi aktīvi sadarboties ar Latviju, Lietuvu, Igauniju, Poliju un Eiropas Komisiju, veicot priekšizpēti Ukrainas iekļaušanai Rail Baltica projektā,” uzsvēra Ukrainas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols (Anatolii Kutsevol).
““Solidaritātes joslas” ļāva Ukrainas eksportam stabilizēties, kad Krievijas karaspēks bloķēja Ukrainas ostas. Šobrīd Ukrainas dzelzceļš sistemātiski strādā, lai paplašinātu transporta infrastruktūras kapacitāti ar ES valstīm, primāri attīstot intermodālos maršrutus uz Baltijas valstīm. Stratēģiskā prioritāte ir Ukrainas dzelzceļa infrastruktūras integrēšana TEN-T koridoros, savienojot mūsu tīklu ar Rail Baltica kā daļu no Baltijas jūras–Melnās jūras–Egejas jūras koridora. Tas dos iespēju Ukrainai nākotnē atvērt jaunus dzelzceļa maršrutus uz ES valstu jūras ostām,” sacīja AS “Ukrzalizņica” valdes priekšsēdētājs Jevgens Ļaščenko (Yevgen Lyaschenko).
Rail Baltica veidos funkcionālu ātrgaitas dzelzceļa transporta koridoru, kas veicinās pilnīgu Baltijas valstu integrāciju Eiropā, stiprinās militāro mobilitāti un reģiona ekonomisko izaugsmi ilgtermiņā. Tāpat Rail Baltica iekļaušana šajā transporta koridorā būs nozīmīga Ukrainas rekonstrukcijai. Šobrīd Rail Baltica projekta ieviesēji jau sadarbojas ar Ukrainu, daloties zināšanās, sniedzot ieskatu infrastruktūras projektu attīstībā un nodrošinot praktiskās pieredzes apmaiņu.
“Rail Baltica stratēģiskā nozīme pieaug, ņemot vērā ne tikai ģeopolitisko situāciju Eiropā, bet arī Eiropas vienotā transporta tīkla koridoru paplašināšanos un turpmākos savienojumus ar Ukrainu. Rail Baltica projekts būs spēcīgs pamats jauna Eiropas ekonomikas un drošības koridora izveidei; sadarbība un atbalsts starp Rail Baltica projekta ieviesējiem un Ukrainu ir svarīga mūsu visu kopīgajai drošībai,” sacīja Marko Kivila, RB Rail AS izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs.
Jaunā TEN-T regula nosaka pakāpeniskus termiņus transporta koridoru ieviešanai: pamattīkls līdz 2030. gadam, paplašināts pamattīkls līdz 2040. gadam un visaptverošs tīkls līdz 2050. gadam. 2040. gada starpposma termiņš paātrina galvenos pārrobežu projektus, piemēram, dzelzceļa savienojumus. Uzsverot multimodālo transportu, ilgtspējību un digitalizāciju, tas atbalsta ES mērķus samazināt oglekļa emisijas un veicināt ekonomisko izaugsmi.
Attiecībā uz Rail Baltica regula veicinās ES finansējuma pieejamību dzelzceļa projektiem, atbilstību tādiem standartiem kā obligāta ERTMS ieviešana līdz 2030. gadam (pamats) un 2040. gadam (paplašinātie/visaptverošie tīkli). Tāpat arī šī regula atbalsta Rail Baltica mērķus – samazināt emisijas, uzlabot brauciena laiku, novirzīt satiksmi uz dzelzceļu un veicināt reģionālo ekonomiku. Stiprinot pārrobežu sadarbību, tiks paātrināta projekta ieviešana, uzlabota savienojamība un stiprināta reģiona drošība.
ES Eiropas transporta tīkla jeb TEN-T politika ir galvenais instruments transporta infrastruktūras attīstībai visā ES. Tajā ietilpst dzelzceļi, iekšējie ūdensceļi, tuvsatiksmes kuģošanas ceļi un ceļi, kas savieno pilsētu mezglus, jūras un iekšzemes ostas, lidostas un termināļus. Laikā posmā kopš pirmo Eiropas transporta tīkla karšu izstrādes 1990. gadā TEN-T politika tiek regulāri pilnveidota, tostarp ir tikusi papildināta ar Rail Baltica kā iztrūkstošu, bet būtiski nepieciešamu vienotā tīkla daļu. TEN-T regula nosaka prioritātes Eiropas transporta tīkla attīstībai un paredz pasākumus Eiropas transporta tīkla īstenošanai.