Lielākais dzelzceļa infrastruktūras projekts Baltijas valstīs Rail Baltica ir atzīts par ģeopolitisku un stratēģisku nepieciešamību. Projekta mērķis ir savienot Lietuvu, Latviju un Igauniju un Rietumu sabiedrotos ar Eiropas standarta 1435mm sliežu platuma dzelzceļu ziemeļu-dienvidu virzienā. Šis savienojums ir svarīgs Baltijas valstu militārās mobilitātes stratēģijai, būtiski uzlabojot gan pārvietošanās kapacitāti un ātrumu, gan savienojamību ar Eiropas infrastruktūras artērijām.
Kā savā pētījumā norādīja Eiropas Politikas analīzes centrs (Center for European Policy Analysis (CEPA)), ja dzelzceļi ir sadarbspējīgi ar Poliju un Vāciju, tie ir labākais risinājums bruņutehnikas un citas smagās militārās tehnikas transportēšanai uz Baltijas reģionu.[1]
Rail Baltica projekts ir plānots pasažieru un kravu mobilitātes uzlabošanai, taču arī militārās mobilitātes vajadzībām, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru un ritošā sastāva jaudu. Šobrīd vienīgais dzelzceļa posms Baltijā, kas ir savietojams ar Eiropas 1435mm sliežu platumu, ir no Kauņas līdz Polijas robežlīnijai, kura tehniskie parametri gan atšķiras no Rail Baltica paredzētajiem. Eiropas sliežu platuma infrastruktūras izveidošana ir būtiska Baltijas valstu pilnīgai integrācijai Eiropas Savienības (ES) dzelzceļa pārvadājumu tirgū.
Standarta platuma dzelzceļi ļauj pārvadāt militāro aprīkojumu pāri robežām, nemainot sliežu platumu, kas prasa papildu laiku un ir arī izaicinoši loģistikas ziņā. Dzelzceļa standartizācija palielina ES spēju reaģēt uz drošības apdraudējumiem un stiprināt mazāk aizsargātos reģionus.
Militārās loģistikas plānošanā, jo sevišķi krīzes laikā lielu lomu spēlē laiks. Bijušais ASV armijas komandējošais ģenerālis Eiropā ģenerālleitnants Bens Hodžess (Ben Hodges) akcentējis militārās loģistikas sarežģītību, uzsverot nepieciešamību atpazīt draudus, pieņemt politiskus un militārus lēmumus un ātri izvietot NATO spēkus potenciālo konfliktu skartajās teritorijās. “Pirmos divus uzdevumus ir grūti izdarīt kā mājasdarbu iepriekš, taču trešo var atrisināt miera laikā, novēršot esošās infrastruktūras vājās vietas,” viņš sacīja[2].
Rail Baltica militārās mobilitātes ieguvumi
Nesen veiktā Rail Baltica izmaksu un ieguvumu analīze atklāja, ka miera laikā Rail Baltica ar vienu 40 vagonu vilcienu varētu aizstāt septiņu kilometru garu militāro konvoju.[3]
“Baltijas valstu savienošanai ar mūsu Rietumu sabiedrotajiem – dzelzceļu ziemeļu-dienvidu virzienā – ir jābūt mūsu stratēģiskajai prioritātei, jo uzlabotās aizsardzības spējas šajā ģeopolitiski jūtīgā un nestabilā laikā demonstrē atturēšanas spēku,” uzsver Rail Baltica projekta centrālā koordinatora RB Rail AS valdes priekšsēdētāja vietniece Kitija Gruškevica.
Attīstītai un savietojamai dzelzceļa infrastruktūrai ir izšķiroša nozīme reģiona aizsardzības gatavībā. Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūru paredzēts pielāgot smagās militārās tehnikas pārvietošanai. Dzelzceļa transports arī samazina ceļu infrastruktūras nolietojumu, nodrošinot drošāku un efektīvāku specializēto kravu, tostarp smagās tehnikas un potenciāli bīstamo kravu, kustību. Tāpat arī tiek plānots, ka Rail Baltica varēs nodrošināt NATO transporta un nacionālo bruņoto spēku vajadzības, Rail Baltica ekonomisko ietekmi par aptuveni diviem līdz četriem miljoniem eiro gadā un militāro mācību efektivitāti.
Projekta ietvaros Baltijas valstis tiks integrētas arī paplašinātajā Eiropas transporta tīklā, virzoties uz standartizētu dzelzceļa infrastruktūru visā Eiropā. Rail Baltica nacionālā ieviesēja Latvijā Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes locekle Baiba Zauere norāda: “Dzelzceļš joprojām ir efektīvākais transporta veids liela apjoma vai smagsvara kravu pārvietošanai garās distancēs. Dzelzceļa loma šādos pārvadājumos ir neatsverama. Tāpēc ir būtiski nodrošināt, ka dzelzceļa tīklu sistēma ir piemērota šādu kravu pārvadāšanai. Rail Baltica infrastruktūra tiek plānota un projektēta ciešā sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām, lai nodrošinātu valsts aizsardzībai nepieciešamās prasības, sākot ar kravu gabarītiem un slodzēm, beidzot ar paaugstinātām drošības prasībām stacijām. Vairākiem stratēģiski nozīmīgajiem punktiem piesaistīti arī ES militārās mobilitātes līdzekļi.”
Rail Baltica ir lielākais transporta infrastruktūras projekts Baltijā un viens no pieciem nozīmīgākajiem Eiropas mērogā ar vislielāko Eiropas finansiālo atbalstu. Tas ir arī reģiona militārās mobilitātes stūrakmens un Baltijas valstu drošības jautājums. Rail Baltica veicinās Latvijas un Rīgas ekonomisko attīstību un nodrošinās būtisku transporta savienojumu ar Eiropu, noslēdzot Latvijas pilnīgu integrāciju pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Projektā šobrīd aktīvi piedalās vairāk nekā 350 Latvijas uzņēmumi, veicinot vietējo ekonomiku un reģiona attīstību, un tā ekonomiskā ietekme ilgtermiņā ievērojami pārsniegs izmaksas, palielinot Baltijas valstu IKP par vairāk nekā 48 miljardiem eiro.
[1] “Baltic Defense: Getting New Rail Links Back on Track” by Justina Budginaite-Froehly
[2] Turpat