Rail Baltica – Eiropas standarta platuma dzelzceļš, kas savienos Lietuvu, Latviju un Igauniju ar plašo Eiropas dzelzceļu tīklu – ir viens no sešiem nozīmīgākajiem megaprojektiem, kas pašlaik tiek īstenoti Eiropas transporta tīklā (TEN-T). Cita starpā, nozīmīgākie projekti ietver Fēmārnbeltas tuneļa būvniecību starp Vāciju un Dāniju, Brennera bāzes tuneli, kas savienos Austriju un Itāliju cauri Alpu kalniem, kā arī Lionas-Turīnas ātrgaitas dzelzceļa savienojums.
Šādi pārrobežu projekti ir Eiropas Savienības (ES) transporta infrastruktūras stratēģijas prioritāte, lai uzlabotu mobilitāti, kravu kustību un drošību visā Eiropā. Neskatoties uz atšķirībām ģeogrāfijā un izmantotajās tehnoloģijās, šiem projektiem ir kopīgs mērķis – veicināt Eiropas transporta tīklu savienojamību un efektivitāti.
Fēmārnbeltas tunelis
Fēmārnbeltas tuneļa būvniecība aizsākās 2020. gadā, un, kad tas būs pabeigts, šis 18 kilometrus garais tunelis kļūs par garāko zemūdens tuneli pasaulē, savienojot Dāniju un Vāciju. Tuneļa konstrukcija ietver divas joslas transportlīdzekļiem katrā virzienā un divus dzelzceļa sliežu ceļus. Būvniecība ir inženierijas izaicinājums, jo paredz 89 tuneļa posmu montāžu uz zemes un to iegremdēšanu jūrā ar precizitāti 12 milimetri. Paredzams, ka projekts tiks pabeigts 2029. gadā.
Brennera tunelis
Brennera bāzes tuneļa būvniecība, kas sākās 2008. gadā, savienos Austriju un Itāliju caur Brennera pāreju Alpos un būs garākais dzelzceļa tunelis pasaulē – 64 kilometri. Projekts, kas paredz aptuveni 230 kilometrus tuneļu un šahtu, tiek uzskatīts par vienu no sarežģītākajiem būvniecības projektiem, kura mērķis ir uzlabot savienojamību starp Ziemeļeiropu un Dienvideiropu, radot alternatīvu šosejai un esošajam dzelzceļa tunelim, kas šobrīd ir viens no noslogotākajiem tirdzniecības koridoriem Eiropai. Jaunais dzelzceļš saīsinās brauciena laiku starp Minheni un Veronu līdz 2,5 stundām.
Lionas-Turīnas tunelis
Lionas-Turīnas tuneļa būvniecība aizsākās 2013. gadā, un iecerēts, ka tas veidos 65 kilometrus dzelzceļa savienojumu starp Franciju un Itāliju, no kuriem 57,5 kilometri ir tunelis Alpu kalnu grēdā. Projekts aizstās vēsturisko Frejus tuneli un ievērojami samazinās kravu pārvadājumus un CO2 emisijas Alpu reģionā. Paredzams, ka šī ātrgaitas dzelzceļa līnija tiks pabeigta līdz 2032. gadam.
Rail Baltica – trūkstošais Eiropas transporta infrastruktūras posms
Rail Baltica ir apjomīgākais dzelzceļa projekts, kas pašlaik tiek būvēts Eiropā, aptverot trīs valstis – Lietuvu, Latviju un Igauniju – un netieši arī Poliju un Somiju. Lai arī dzelzceļš nešķērso jūras un kalnu grēdas, tam ir citi būtiski izaicinājumi – teju 900 kilometri jaunu sliežu ceļu ar sarežģītiem upju un purvu šķērsojumiem.
“Mēs nepārtraukti mācāmies no citiem Eiropas projektiem un integrējam labākās prakses, lai nodrošinātu maksimālu ekonomisko ieguvumu, veicinātu reģionālo integrāciju, uzlabotu militāro mobilitāti un sasniegtu ES ilgtermiņa stratēģiskos mērķus. Mūsu galvenais uzsvars šobrīd ir uz būvniecības darbu paātrināšanu,” norādīja Ēriks Diļevs, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētājs.
