NATO spēku integrācijas vienība (NFIU) apmeklēja Rail Baltica būvlaukumu Lietuvā, Jonavas rajonā, lai iepazītos ar projekta progresu un Eiropas dzelzceļa sliežu platuma būvniecības gaitu. NFIU komandieris pulkvedis Pēters Nīlsens (Peter Nielsen) (Dānijas bruņotajos spēkos) norādīja, ka Rail Baltica ir civils projekts ar militāru nozīmi un tas ievērojami uzlabos NATO spējas ātri un efektīvi izvietot pastiprinājumus Baltijas reģionā.
Sanāksmes laikā Justs Vižints (Justas Vyžintas), LTG Infra vadītājs Rail Baltica pārvaldē, iepazīstināja ar projekta progresu un nākamajiem posmiem, kā arī citiem militārās mobilitātes infrastruktūras projektiem Lietuvā. Tikšanās laikā tika uzsvērts, ka Rail Baltica ir ļoti nozīmīgs projekts, kas veicinās militārās mobilitātes kapacitāti un kopumā stiprinās reģiona drošību.
“Pēc mūsu aplēsēm NATO militāro vilcienu skaits, kas ierodas Lietuvā, pieaug katru gadu kopš 2019. gada, ar 40% pieaugumu 2023. gadā. Tādēļ šāda infrastruktūra ir ļoti nepieciešama un būtiska abām pusēm,” sacīja LTG grupas izpilddirektors Egidijs Lazausks (Egidijus Lazauskas).
NFIU ir spēku komandēšanas un kontroles štābs, kura primārais uzdevums ir nodrošināt NATO spēku un papildu elementu izvietošanu reģionā, ja tas nepieciešams. NFIU tika izveidota Lietuvā 2015. gadā un darbojas kā starpnieks, lai nodrošinātu saderību starp nacionālajiem un sabiedroto spēkiem reģionā.
“Militāru draudu gadījumā drošība ir tieši atkarīga no NATO sabiedroto izvietošanas ātruma. Tādēļ ir būtiski nodrošināt, ka militārā mobilitāte kļūst par vienu no augstākajām nacionālās drošības prioritātēm un tai tiek veltīti pietiekami resursi un pūles. Svarīgi veikt pasākumus, kas atturētu no potenciālas militāras agresijas. Tomēr kopējie infrastruktūras ieguvumi ir daudz plašāki – no labi attīstītas transporta infrastruktūras labumu gūst visa sabiedrība,” sacīja pulkvedis Nīlsens, kurš vada vienību kopš 2021. gada.
Rail Baltica projekts ir plānots pasažieru un kravu mobilitātes uzlabošanai, taču arī militārās mobilitātes vajadzībām, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru un ritošā sastāva jaudu. Šobrīd vienīgais dzelzceļa posms Baltijā, kas ir savietojams ar Eiropas 1435mm sliežu platumu, ir no Kauņas līdz Polijas robežlīnijai, kura tehniskie parametri gan atšķiras no Rail Baltica paredzētajiem. Eiropas sliežu platuma infrastruktūra ir būtiska Baltijas valstu pilnīgai integrācijai Eiropas Savienības (ES) dzelzceļa pārvadājumu tirgū.
Standarta platuma dzelzceļi ļauj pārvadāt militāro aprīkojumu pāri robežām, nemainot sliežu platumu, kas prasa papildu laiku un ir arī izaicinoši loģistikas ziņā. Dzelzceļa standartizācija palielina ES spēju reaģēt uz drošības apdraudējumiem un stiprināt mazāk aizsargātos reģionus.