Rail Baltica kopuzņēmumā RB Rail AS notika seminārs “Noturība un uzņēmuma darbības nepārtrauktība”, kurā tika apspriesti noturības stiprināšanas risinājumi pret dažādiem izaicinājumiem, tostarp kinētiskajiem un kiberdraudiem. Semināru vadīja Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks Vitālijs Rakstiņš, kurš ir sniedzis nozīmīgu ieguldījumu Latvijas regulējuma ietvara izstrādē, lai nostiprinātu valsts un sabiedrības funkcionēšanas nepārtrauktību valsts apdraudējuma gadījumā.
Viens no centrālajiem semināra tematiem bija noturības (resilience) jēdziens, kas definēts kā visaptveroša pieeja strukturālās un operatīvās integritātes stiprināšanai pret dažādiem draudiem. Noturība nozīmē vairāk nekā tikai izdzīvošanu – tā prasa proaktīvu iekšējo spēju attīstīšanu, kas ļauj organizācijai pielāgoties un efektīvi funkcionēt pārtraukumu laikā. Šis process rada pašpietiekamu spēju krīžu pārvaldībā, atspoguļojot aktīvu reakciju uz izaicinājumiem. Transporta nozarē noturīga civilā infrastruktūra ir viena no NATO septiņām pamatprasībām nacionālajai noturībai, kas izceļ tās nozīmi plašākos drošības kontekstos.
RB Rail AS drošības vadītājs Māris Dzelme uzsvēra: “Gan RB Rail, gan Rail Baltica globālajam projektam kopumā šī pieeja noturībai nav tikai labās prakses piemērs, bet arī juridisks pienākums. Organizācijai ir jānodrošina darbības nepārtrauktības plāns, lai aizsargātu tās darbību nacionālo draudu gadījumā.”
Vitālijs Rakstiņš uzsvēra, ka “dzelzceļš vienmēr bijis un turpina būt viens no galvenajiem militārās kravu un tehnikas pārvietošanas instrumentiem, nodrošinot liela apjoma vai smagsvara kravas pārvietošanas lielās distancēs. Saskaņā ar 2023. gadā apstiprināto Latvijas nacionālo militārās mobilitātes plānu pašreiz dzelzceļa infrastruktūrā ir redzami būtiski trūkumi, jo tā nav savienojama ar Rietumeiropas partneru dzelzceļa infrastruktūru, kur galvenais sliežu platums ir 1435mm. Tas būtiski palēnina militāro mobilitāti Baltijas reģionā, jo ir nepieciešami loģistikas centri, kuros notiek kravu pārkraušana uz cita platuma sliežu vilcieniem vai arī uz cita veida sauszemes transportlīdzekļiem. Ņemot vērā Rail Baltica stratēģisko nozīmi, dzelzceļa infrastruktūras standarti ir pielāgoti NATO prasībām. Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir būtiski pieaugusi Rail Baltica projekta nozīme kā atturēšanas un valsts aizsardzības spēju stiprināšanas elementam, ņemot vērā Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras divējādo (civilā un militārā lietojuma) nozīmi. Ukrainas pieredze parāda, cik kritiski svarīga loma ir dzelzceļam gan aizsardzības operāciju īstenošanai, gan civiliedzīvotāju evakuācijai. Tādēļ arī Rail Baltica kritiskās funkcijas attiektos gan uz sabiedroto spēku operatīvu pārvietošanu pa dzelzceļa sliedēm, nenoslogojot šādi ceļa transporta infrastruktūru, gan uz civiliedzīvotāju evakuāciju.”
“Lai arī Rail Baltica infrastruktūra pašreiz vēl tikai top, jau savlaicīgi būtu nepieciešams apzināt dzelzceļa kritiskās funkcijas un fokusēties uz noturības un darbības nepārtrauktības sistēmas savlaicīgu izveidi,” atzīmēja Vitālijs Rakstiņš.
