Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS paziņojis par desmitā līguma parakstīšanu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru, kas projektam papildus nodrošinās aptuveni 1.394 miljardus eiro, no kuriem aptuveni 1.163 miljardus eiro sedz EISI instruments un 231 miljonu eiro trīs Baltijas valstis. Šis ir lielākais piešķirtais ES finansējums šajā finanšu periodā un viena no apjomīgākajām piešķirtajām summām starp citiem salīdzināmas nozīmes ES infrastruktūras projektiem. Jaunākā EISI uzsaukuma rezultāti tika paziņoti šī gada vasarā.
“Rail Baltica no ambiciozas vīzijas sarežģītā procesā pārtop par taustāmu realitāti. Šis finansējums nav tikai ieguldījums Eiropas Savienības dalībvalstu infrastruktūrā – tas ir garants labāk savienotai, noturīgākai un vienotākai Eiropai,” sacīja Marko Kivila, RB Rail AS pagaidu izpilddirektors. “Sekos vēl viens finansējuma uzsaukums šajā finanšu periodā (2021.-2027.). Ciešā sadarbībā ar visiem nacionālajiem partneriem nodrošināma spēcīga pozīcija gaidāmajās budžeta sarunās.”
“RB Rail sagatavoja ļoti spēcīgu finansējuma pieteikumu, un šis lēmums apstiprina mūsu atbalstu šim projektam. Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ir jābūt labāk savienotām ar pārējām ES valstīm – karš Ukrainā ir pierādījis, cik tas ir svarīgi. Es ceru, ka projekta partneri efektīvi izmantos šo atbalstu un attīstīs šo trūkstošo dzelzceļa savienojumu pēc iespējas ātrāk,” sacīja Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta (DG MOVE) ģenerāldirektore Magda Kopčinska.
“Rail Baltica galvenais finansējuma avots ir Eiropas Savienības finansējums, kas tiek iegūts, konkurējot ar citiem Eiropas infrastruktūras projektu pieteikumiem,” skaidro Satiksmes ministrijas valsts sekretāres vietniece Kristīne Malnača. “Projektam ir būtiski šo atbalstu saglabāt arī nākamajā ES daudzgadu finanšu periodā. Pašlaik svarīga loma ir projekta nacionālā ieviesēja – uzņēmuma “Eiropas Dzelzceļa līnijas” darbam. Piešķirtais finansējums ļaus kāpināt būvniecības tempu un projekta ieviesēja atbildībā būs šo apjomīgo būvdarbu līgumu vadība.”
Rail Baltica ieviešanas darbiem Igaunijā finansējums piešķirts pamattrases būvniecībai, aptverot uzbēruma būvniecības darbus Soodevahe – Kangru, Kangru – Saku, Harjumaa un Hagudi – Alu apgabalos. Papildu darbi plānoti Saku – Harju/Rapla robežas un Alu – Kärpla posmos. Igaunija saņēmusi finansējumu aptuveni 58 kilometriem — 352 miljonus eiro no EISI un 88 miljonus eiro no valsts līdzfinansējuma, kopumā aptuveni 440 miljonus eiro.
Latvijā galvenā prioritāte ir pamattrases būvniecība posmā no Misas līdz Latvijas/Lietuvas robežai, saņemts papildu finansējums apmēram 27 kilometru garam posmam. Tāpat finansējums piešķirts būvuzraudzībai un Iecavas augstsprieguma pieslēguma punkta izveidei, kā arī Skultes infrastruktūras apkopes punktam, kas kalpos kā būvniecības loģistikas bāze Latvijas pamattrases izbūvei Igaunijas virzienā. Līdzekļi paredzēti arī nekustamo īpašumu atsavināšanai Skultes posmā un dabasgāzes cauruļvada pārvietošanai posmā Vangaži-Misa. Šajā EISI finansēšanas līgumā Latvija saņēmusi apmēram 337,6 miljonus eiro no EISI un 59,5 miljonus eiro valsts līdzfinansējuma – kopā aptuveni 397 miljonus eiro.
Lietuvā finansējums piešķirts uzbēruma būvniecības darbiem Ramygala – Berčiūnai un Berčiūnai – Joniškelis posmos pie Lietuvas un Latvijas robežas, tai skaitā augstsprieguma pieslēguma punktu izveidei Panevėžys, Išorai un Liudvinavas Rail Baltica transformatoru apakšstacijās, kā arī būvniecībai Kaunas – Seta posmā. Tāpat Rail Baltica aktivitātēm Lietuvā piešķirts finansējums apakšstruktūras darbiem 114 kilometru garumā posmā Kauņa – Lietuvas/Latvijas robeža. Lietuva saņēmusi apmēram 450 miljonus eiro no EISI un 79 miljonus no valsts budžeta; kopumā piešķirti aptuveni 529 miljoni eiro šīm būvniecības aktivitātēm.
Papildus tam līdzekļi piešķirti Rail Baltica elektrifikācijas apakšsistēmu un citu dzelzceļa sistēmu izstrādei, tai skaitā būvniecības uzraudzībai un verificēšanai, risku pārvaldībai, projekta vadībai. Globālā projekta aktivitātēm kopumā ir piešķirti aptuveni 28,8 miljoni eiro, tostarp 24,5 miljoni eiro no EISI un 4,3 miljoni eiro no trīs valstu līdzfinansējuma.