Lūdzu, skatiet zemāk, Baibas Rubesas, RB Rail izpilddirektores un valdes priekšsēdētajas oficiālo paziņojumu saistībā ar vakardienas padomes tikšanos.
Man ir bijis liels gods, galvenokārt, prieks un pavisam noteikti – intensīva mācību stunda sarežģītības pārvaldīšanā, vadot Rail Baltica projekta ieviešanu pēdējos divus gadus. Kā RB RAIL AS izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja līdz šim brīdim saskaros ar nemitīgu pretestību no dažiem RB RAIL AS padomes locekļiem un Rail Baltica globālā projekta labuma guvējiem, pretdarbojoties pamata mērķim – nodrošinātu caurspīdīgu un efektīvu projekta īstenošanu, balstoties uz projekta noteiktajām korporatīvajām vērtībām. Mans personīgais uzskats – šim projektam, kuru finansē Baltijas un Eiropas Savienības nodokļu maksātāji, jānodrošina patiesus un taustāmus sociālekonomiskos ieguvumus visai sabiedrībai un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ekonomikām, lai nodrošinātu iespējami lielāku Eiropas pievienoto vērtību, sniedzot daudz vairāk kā dzelzceļa infrastruktūras būvniecība. Vēl jo vairāk – projektam jātiek pārvaldītam visefektīvākajā iespējamajā veidā, kas, diemžēl nav sakāms par pašreizējo situāciju.
2018.gadā mēs svinam Lietuvas, Latvijas un Igaunijas 100gadi. Šim gadam vajadzētu būt tikpat nozīmīgam arī Baltijas 100gades projektam Rail Baltica, a to ka beidzot nodrošinām efektīvu un vienotu ieviešanu.
Šī gada sākumā ir jāpieņem vairāki būtiski lēmumi, kas ietekmēs Rail Baltica kopējo projektu:
– Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīniju apstiprināšana kā atsauces dokuments visas trases projektēšanai pēc vienoties standartiem,
– lēmumu pieņemšanai par Lietuvā uzbūvētā 1435 sliežu platuma posma no Kauņas līdz Polijas/Lietuvas robežai uzlabošanas iespējām,
– kā arī infrastruktūras pārvaldības jautājums
Šie pētījumi un lēmumi īpaši interesē Lietuvu. Šis ir gads, kad jānodrošina būtiskas izmaiņas attiecībā uz projekta efektīvu organizēšanu, nodrošinot augsti integrētu projekta ieviešanas modeli.
Šajā kontekstā, es esmu lepna par savu spēju stingri pretoties jebkurai interešu konflikta situācijai, kas radušās atsevišķiem padomes locekļiem, pieņemot lēmumus, vienlaikus “sēžot uz diviem krēsliem” – esot gan projekta akcionāriem, gan ieviesējiem un pat potenciālajiem projekta piegādātājiem. Esmu saskarusies ar neskaitāmiem mēģinājumiem iejaukties projektā “no augšas”, piemēram, iepirkumu procesos, nemitīgi pieprasot upurēt mūsu ieviesto, starptautiski atzīto iepirkumu praksi. Esmu arī piedzīvojusi iejaukšanos augstas pozīcijas ieņemošu vadības locekļu atlases procesos.
Pēdējos divus gadus RB RAIL AS valdes darbs tika apgrūtināts, cīnoties ar lēnā padomes lēmumu pieņemšanas procesa sekām, kas iespaidojis uzņēmuma spēju ātrāk virzīties uz priekšu projekta ieviešanā un savlaicīgi īstenot noteiktas projekta aktivitātes. Patiesībā kopuzņēmuma padome ir konstanti ierobežojusi RB RAIL AS iespējas nodrošināt efektīvu darba organizāciju kā vienam projekta ieviešanas vienībai, kas padarījis projekta ieviešanas procesu par arvien lielāku izaicinājumu.
Es apzinos, ka esmu bijusi “neērta” izpilddirektore, jo neesmu pakļāvusies šaurām un specifiskām akcionāru un pat projekta labuma guvēju interesēm, izvēloties sekot augstām korporatīvās pārvaldības vērtībām, caurskatāmai un godīgai projekta ieviešanai, pārstāvot plašākas sabiedrības – trīs Baltijas valstu iedzīvotāju – intereses un lūkojoties pāri nacionālo dzelzceļa kompāniju līdzšinējai loģistikas sistēmai Baltijas valstīs.
Līdz šim es neesmu saņēmusi formālu akcionāru paziņojumu, izņemot 10 minūšu neformālu sarunu ar RB Rail Padomes priekšsēdētāju, kas ir arī Rail Baltica Estonia izpilddirektore. Es apzinos, ka dažu akcionāru neuzticības izteikšanas pamats ir mana iniciatīva nodrošināt maksimāli efektīvu projekta vadības un koordinēšanas vienību, pārskatot līdzšinējo projekta ieviešanas struktūru, un manis izteiktais piedāvājums par augsti integrētas projekta ieviešanas organizācijas modeli, ko pieprasīja arī Eiropas Komisijas Eiropas Savienības Transporta un mobilitātes ģenerāldirektorāts (DG MOVE). Līgums starp oficiālajiem projekta labuma guvējiem – trīs Baltijas valstu ministrijām – par šādas projekta īstenošanas organizēšanu ir priekšnoteikums nākamā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility jeb CEF) līdzfinansējuma līguma parakstīšanai. Tas nozīmētu, ka mums būtu viena projekta ieviesēja organizācija trīs Baltijas valstīs, kā tas tika paredzēts līdz ar kopuzņēmuma dibināšanu 2014.gadā. Tas nozīmētu mazākus administratīvos izdevumus un iespēju efektīvi izmantot pieejamo Baltijas un starptautisko ekspertīzi.
Es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību savai augsti efektīvajai komandai, kas, neskatoties uz manis minētajiem ierobežojošajiem faktoriem, spēj nodrošināt visu mūsu īstenoto aktivitāšu virzību un nodrošina, ka Rail Baltica projekts iegūst uzticamību attiecībā uz šī projekta īstenošanu. Kopā esam sasnieguši Rail Baltica projekta attīstības nākamo līmeni – būvprojektēšanas posmu. Tāpat esmu ļoti pateicīga Eiropas Savienības Transporta un mobilitātes ģenerāldirektorātam par tā noturīgo atbalstu projektam, atbalstu man un par kopīgu un vienotu redzējumu attiecībā uz projekta nākotni – radīt jaunu ekonomisko koridoru Ziemeļaustrumu Eiropā.