Lai pārrunātu projekta progresu un turpmāko virzību, 16. septembrī Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorātā Briselē notika Rail Baltica stratēģiskās vadības grupas (Task Force) sanāksme.
Stratēģiskās vadības grupa apsprieda projekta virzību Polijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, īpašu uzmanību pievēršot projekta progresam, aktuālajiem izaicinājumiem un turpmākajiem soļiem projekta attīstībā. Dalībvalstis apstiprināja virzību uz pārrobežu savienojuma izveidi atbilstoši plānotajam laika grafikam līdz 2030. gadam. Rail Baltica ilgtermiņa vīzija paliek nemainīga, projekta mērķis ir būtiski uzlabot mobilitāti reģionā, veidojot alternatīvas ceļošanas iespējas pasažieriem un uzlabojot kravu pārvadājumus. Tāpat jaunā dzelzceļa infrastruktūra būtiski stiprinās arī militāro mobilitāti. Viens no svarīgākajiem sanāksmes darba kārtības jautājumiem bija arī Eiropas Komisijas Īstenošanas Lēmums (Implementing Decision), kas tiek gatavots un noteiks tiesisko ietvaru Rail Baltica projektam kā daļai no diviem Eiropas vienotā transporta tīkla (TEN-T) koridoriem.
Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann), Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridora koordinatore, atzinīgi novērtēja projektā sasniegto progresu, vienlaikus uzsverot nepieciešamību pēc ciešas sadarbības starp visiem projekta partneriem, lai paātrinātu ātrgaitas dzelzceļa līnijas izbūvi no ziemeļiem uz dienvidiem caur Baltijas valstīm uz Poliju. Katrīna Trautmane piebilda: “Tas ir Baltijas un arī Eiropas projekts. Tuvojoties 2030. gadam, visām dalībvalstīm un to valdībām ir jābūt gatavām rīkoties izlēmīgi, lai kopīgiem spēkiem virzītos uz priekšu.”
“Pašlaik ir īpaši būtiski nodrošināt Rail Baltica projekta ieviešanas progresu, tādēļ augstu novērtējam Eiropas Komisijas nepārtraukto atbalstu. No 2023 CEF (Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta) uzsaukuma projekts saņems līdz šim lielāko finansiālo atbalstu, apliecinot projekta nozīmīgumu Eiropas mērogā. Tomēr daudz izaicinājumu vēl ir priekšā, un to pārvarēšanai būs nepieciešama stingra apņemšanās projektu īstenot un sadarbība starp visiem projekta partneriem. ES atbalsts ir vitāli svarīgs Rail Baltica veiksmīgai īstenošanai,” uzsvēra RB Rail AS valdes priekšsēdētājs Marko Kivila.
2024. gadā projekts pakāpeniski uzsāk lielapjoma būvniecību. Aktīvi pamattrases būvdarbi jau notiek Igaunijā un Lietuvā, savukārt Latvijā turpinās sagatavošanas darbi, lai līdz gada beigām uzsāktu pamattrases izbūvi dienvidu posmā. Līdz 2024. gada beigām paredzēts noslēgt būvniecības līgumus vairāk nekā 100 km posmam Igaunijā, savukārt Lietuva gatavojas izsludināt iepirkumus posmiem starp Kauņu un Latvijas robežu. Tāpat arī turpinās būtiski iepirkumi visai Rail Baltica trasei, tostarp elektrifikācijas apakšsistēmas un vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības iepirkumi.