Pirmdien, 31. oktobrī, Satiksmes ministrijā notika ekspertu diskusiju “Apvienotais tilts – Rail Baltica risinājums Daugavas abu pušu savienošanai”, kurā eksperti diskutēja par aktuālajiem divlīmeņa šķērsojuma tehniskajiem risinājumiem un būvniecības ieceri, kā arī apsprieda ar autoceļu infrastruktūru saistītus jautājumus.
“Jaunais apvienotais jeb divlīmeņu auto un dzelzceļa tilts pār Daugavu ir nozīmīgs savienojums gan Rail Baltica projektā, gan kopumā Latvijas transporta sistēmā. Rail Baltica būvniecības prioritārais posms ir virzienā no Lietuvas robežas uz Rīgas lidostu un Salaspils kravu termināli, lai varētu sākt nodrošināt dzelzceļa pārvadājumus uz Eiropu. Savukārt autosatiksmē šis tilts ir būtisks, lai savienotu Rīgas apvedceļu un to izbūvētu atbilstošu esošajai transporta noslodzei, attiecīgi arī apvedceļu veidojot kā mūsdienīgu automaģistrāli,” diskusijā uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Klātienes diskusijā piedalījās satiksmes nozares eksperti, Rail Baltica projekta ieviesēji, kopuzņēmuma RB Rail AS un Eiropas Dzelzceļa līnijas pārstāvji, projektētāji no DB Engineering & Consulting GmbH, VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, Salaspils un Ķekavas novada pašvaldību pārstāvji, turpinot sarunu ciklu par Rail Baltica projekta ieviešanu Latvijā.
Par apvienotā tilta ideju, projekta ieviešanas gaitu un laika grafiku pastāstīja RB Rail AS Tehniskais direktors Latvijā Ēriks Diļevs. “Apvienotais tilts pār Daugavu ir viens no komplicētākajiem Rail Baltica infrastruktūras risinājumiem un unikāla būve pasaulē, kā arī šī brīža ģeopolitiskajā situācijā ieguvis vēl stratēģiskāku nozīmi kopējās reģiona savienojamības un mobilitātes stiprināšanā. Esam izstrādājuši būvprojekta pamatrisinājumus, tai skaitā veikti nepieciešamie ģeodēzijas darbi kā arī specifiski ģeotehniskās izpētes darbi Daugavas upē. Šobrīd tuvojamies būvprojekta izstrādes noslēdzošajam posmam.
“Izstrādātie būvprojekta pamattrisinājumi paredz divas atdalītas autoceļa brauktuves ar divām joslām katrā braukšanas virzienā un papildu apstāšanas joslu augšējā tilta līmenī, kā arī dzelzceļa infrastruktūru pasažieru un kravas pārvadājumiem zemākajā līmenī. Kopējais tilta garums – 1,15 km. Izvēlētais konstrukcijas risinājums – tērauda kopņu sistēmas tilts ar augstumu līdz pat 12 m un masīviem balstiem Daugavā,” piebilda Diļevs.
Apvienotā tilta būvprojekta izstrādi plānots pabeigt līdz 2023. gada 3. ceturksnim, lai jau nākamā gada nogalē pēc finansējuma piesaistes no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta Militārās mobilitātes finansējuma uzsāktu tilta pirmās kārtas būvniecību.
Apvienotā tilta būvprojektu izstrādā DB Engineering & Consulting GmbH. Projektētāju skatījumā tas ir nozīmīgs Baltijas valstu savienojamībai ar Eiropu, kā arī Salaspils un Ķekavas novadu pašvaldību izaugsmei, tāpēc uzņēmums augsti vērtē dalību šajā projektā. DB Engineering & Consulting GmbH inženieri, kas bāzēti Rīgā un arī ārvalstīs strādā, lai īstenotu šo unikālo divlīmeņa autoceļa un dzelzceļa tilta projektu, kuram līdzvērtīgi būs vēl tikai daži pasaulē. Ar apvienotā tilta tehnisko šķērsgriezumu iepazīstināja DB Engineering & Consulting GmbH projektu vadītājs Ēriks Kammels (Erik Kammel). Tilta tehniskā iecere paredz divus dzelzceļa sliežu ceļus ar ātrumu 249 km/h, virs kuriem atradīsies autoceļš ar kustības ātrumu 90 km/h. Tilts sastāvēs no 8 tērauda laidumiem, tostarp sešiem 150 m laidumiem un diviem 125 m laidumiem. Projektētāju pārstāvis iepazīstināja ar infrastruktūras salāgošanas, projektēto ātrumu, ietekmes uz vidi, tostarp trokšņu samazināšanas izaicinājumiem. Apvienotā tilta būvniecības iecere palīdzēs optimizēt arī tā uzturēšanai nepieciešamās izmaksas, tāpat izvēlētais risinājums nodrošinās labāku militāro mobilitāti un atstās mazāku ietekmi uz esošajām inženierkomunikācijām.
Diskusijas uzmanības lokā bija arī autoceļu infrastruktūras jautājumi, ar kuriem iepazīstināja PSIA “Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk – LVC) Attīstības pārvaldes direktors Klāvs Grieze. Apvienotā tilta būvniecība sekmēs Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģijas līdz 2040. gadam ieviešanu, kas paredz izveidot vienotu, drošu un efektīvu valsts galveno autoceļu tīklu, lai nodrošinātu Rīgas apvedceļa sasniedzamību no jebkura administratīvā centra Latvijā ne ilgāk kā divu stundu laikā. Papildus apvienotā tilta būvniecība veicinās Eiropas Savienības normatīvos aktos ietvertās prasības par ātrgaitas autoceļu izbūvi TEN-T pamattīklā, kā arī atslogos Rīgas HES dambi no kravas un cita veida transporta. Tāpat plānots savienojums no apvienotā tilta mezgla līdz Ķekavas apvedceļam, nodrošinot vienotu Rīgas apvedceļa maršrutu. Šis projekts vēl ir izstrādes stadijā, jo nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums.
Diskusijā bija iespēja uzklausīt arī Ķekavas un Salaspils novadu pašvaldību viedokli par pārmaiņām, ko ieviesīs jaunā infrastruktūra. Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko atzīmēja, ka ar projektētajiem panākta vienošanās par tilta augstumu, lai nodrošinātu kuģošanu akvatorijā starp Rīgas HES un Ķeguma HES, kā arī salāgoti apvedceļu risinājumi ziemeļu pusē un pieslēgums valsts reģionālam autoceļam P85 Rīgas HES-Jaunjelgava. Tāpat izvēlētā tilta risinājums ļauj saglabāt ūdens izmantošanas iespējas, veicina mobilitāti un paver iespējas investīciju piesaistei novadam. Vienlaikus jāpievērš uzmanību mikromobilitātes risinājumiem starp Ķekavas un Salaspils novadiem. Kā norādīja Salaspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Raivis Anspaks, pašvaldība jau projektē veloceļu savienojumam no Saulkalnes līdz Zirņu salai, kas ietver arī posmu pa Rīgas HES.
Par priekšnoteikumiem būvdarbu uzsākšanai pastāstīja SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” Projekta ieviešanas un vadības departaments direktors Einārs Jaunzems. Lai uzsāktu būvdarbus nepieciešams finansējums, pabeigts būvprojekts un pabeigta īpašuma atsavināšana. Izpildoties minētiem priekšnoteikumiem, kā arī noslēdzoties Rail Baltica pamattrases Latvijas teritorijā būvdarbu iepirkumam ārpus Rīgas pilsētas robežām, plānota būvdarbu uzsākšana – sākotnēji Iecavas apkārtnē, pēc tam apvienotā tilta posmā. Kopumā tilts ir sadalīts 3 būvatļaujās un prioritāri darbus plānots uzsākt trešajā būvatļaujas posmā, veicot darbus, kas atrodas ūdenī. Šis ir viens no laikietilpīgākajiem būvniecības posmiem, kas paredz metinātas tērauda kopnes, balstu betonēšanu ūdenī un pamatbūvniecību ūdenī. Darbi tiks uzsākti 2023. gadā beigās un tos šajā posmā plānots pabeigt līdz 2026. gada beigām.
Diskusiju vadīja Kārlis Eņģelis, Satiksmes ministrijas Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta direktors.
Skaties pasākuma ierakstu šeit: https://www.facebook.com/satiksmesministrija/videos/1160714801496021