Otrdien, 22. maijā, Rīgā notika Francijas – Latvijas biznesa forums, kurā piedalījās abu valstu uzņēmējdarbības pārstāvji un politikas veidotāji no transporta, aizsardzības un atjaunojamās enerģijas nozarēm. Forumu organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Francijas vēstniecību Latvijā un Francijas ārējās tirdzniecības padomniekiem Baltijas valstīs (CCEF) kā platformu profesionālās sadarbības kontaktu veidošanai, diskusijām un biznesa iespēju izpētei, īpašu uzmanību pievēršot Rail Baltica projektam.
Foruma mērķis bija sadarbības un investīciju piesaistes veicināšana Baltijas reģionā, iepazīstinot partnerus ar Rail Baltica projekta progresu un perspektīvām, Latvijas aizsardzības industrijas iniciatīvām un atjaunojamās enerģijas stratēģiju. Diskusijās tika uzsvērta labas, attīstītas infrastruktūras būtiskā loma ekonomiskās pievilcības palielināšanā, darba vietu radīšanā, tūrisma un uzņēmējdarbības piesaistē un reģiona dzīvotspējas veicināšanā.
Forumu atklāja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže un Francijas ārējās tirdzniecības, ekonomikas veicināšanas, Frankofonijas un franču diasporas lietu valsts ministrs Franks Riesters (Franck Riester).
Ārlietu ministre Braže uzsvēra, ka Francija ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partneris – līdzšinējā stratēģiskā partnerība veiksmīgi attīstīta gan divpusēji, gan Eiropas Savienības un NATO ietvaros. Ārlietu ministre aicināja stiprināt sadarbību tādās jomās kā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, infrastruktūras un savienojamības attīstīšana, aizsardzība, zaļā enerģija un mākslīgais intelekts. “Sadarbības stiprināšana šajās jomās ir ilgtermiņa ieguldījums mūsu sabiedrību drošībā,” sacīja Baiba Braže.
Francijas ministrs Franks Riesters savā uzrunā uzsvēra nepieciešamību stiprināt Eiropas ekonomisko neatkarību un Francijas panākumus ārvalstu investīciju piesaistē, lielā mērā pateicoties tās attīstītajai infrastruktūrai. Francija jau piekto gadu pēc kārtas ir ārvalstu investoriem pievilcīgākā Eiropas valsts. F. Riesters atzinīgi novērtēja Rail Baltica projektu kā nozīmīgu aktīvu reģiona nākotnei, norādot uz tā būtisko ieguldījumu reģiona ekonomiskajā pievilcībā.
Foruma dalībniekus attālināti uzrunāja arī Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridora koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann), daloties ar savu skatījumu par projekta progresu un izsakot spēcīgu atbalstu tā īstenošanai, īpaši kopš kara Ukrainā, kad tā nozīme ir vēl vairāk pieaugusi.
Forumā notika divas paneļdiskusijas veltītas Rail Baltica projekta aktualitātēm. Pirmo paneļdiskusiju atklāja Latvijas satiksmes ministrs Kaspars Briškens un tajā piedalījās pārstāvji no Rail Baltica ieviesējorganizācijām, to skaitā Emiljens Dangs (Emilien Dang) no RB Rail AS, Anvars Salomets (Anvar Salomets) no Rail Baltic Estonia OU, Ēriks Diļevs no SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un Justs Vižints (Justas Vyžintas) no LTG Infra AB. Satiksmes ministrs Briškens atzīmēja, ka Francija ir stratēģiskais partneris Rail Baltica projekta īstenošanā, ar kuru noslēgti vairāki nozīmīgi līgumi par darbiem, kuru vērtība pārsniedz 3,77 miljardus eiro. Viņš uzsvēra projekta visaptverošo raksturu, savienojot ostas, lidostas, pilsētas un veicinot reģionālo drošību.
Paneļdiskusijas dalībnieki pārrunāja projekta ieviešanas laika grafiku, kas jāīsteno līdz 2030. gadam un gaidāmos iepirkumus. Emiljens Dangs sniedza ieskatu projekta progresā un tā ekonomiskajos ieguvumos.
Otrajā paneļdiskusijā, kurā piedalījās Tjerī Busijons (Thierry Boussillon) no RB Rail AS un pārstāvji no Francijas uzņēmumiem, tika apspriesti izaicinājumi, kas sagaidāmi 2024. gadā un vēlākā posmā. Dalībnieki diskutēja par staciju un infrastruktūras pārvaldību, finansēšanas un iepirkumu stratēģijām. Paneļdiskusiju vadīja Deivids Bulē (David Boulet) no CCEF, un tajā piedalījās arī Benuā Dipuī (Benoit Dupuis) no Société Des Grands Projets, Fabriss Morenons (Fabrice Morenon) no SNCF Hubs and Connexions un Alēns Baruks (Alain Baruc) no Eiffage – PV ERB.
Forumā tika pārrunāti arī Latvijas un Francijas rīcības plāna 2023-2026 jautājumi, kas aptver sadarbību tādās ekonomikas jomās kā digitālās tehnoloģijas, 5G, enerģētika un Rail Baltica projekts. Foruma dalībnieki uzsvēra abu valstu apņemšanos attīstīt ilgtspējīgu infrastruktūru un uzlabot reģionālo savienojamību.