Šī gada jūlijā globāla bezpeļņas organizācija “Greenpeace”, kas koncentrējas uz vides jautājumiem, publicēja pētījumu ar nosaukumu “Connection Failed”, kurā tika analizēti esošie un iespējamie tiešie dzelzceļa un gaisa transporta savienojumi starp dažādām Eiropas pilsētām. Pētījumā uzsvērts, ka dzelzceļa transports būtiski samazina CO2 emisijas, un Eiropas Savienības dalībvalstis un valdības mudinātas investēt dzelzceļa infrastruktūrā, minot Rail Baltica kā piemēru jaunam savienojumam, kas tai skaitā risina globālos vides izaicinājumus.
“Greenpeace” analizēja 990 maršrutus starp 45 lielākajām Eiropas pilsētām, salīdzinot tiešos vilcienu savienojumus ar tiešo lidojumu iespējām. Pētījums atklāja, ka tikai 12% (114 maršruti) ir savienoti ar vilcienu, savukārt 69% ir tiešie reisi, piedāvājot avioceļotājiem sešas reizes vairāk tiešo savienojumu. Šīs atšķirības ietekmē izvēli starp lidošanu un vilcienu, lai gan lidmašīnas rada gandrīz piecas reizes vairāk siltumnīcefekta gāzu (SEG) nekā vilcieni.
Pētījuma secināts, ka “Eiropas pilsētas joprojām ir daudz labāk savienotas ar gaisa satiksmi nekā pa dzelzceļu, kas mudina cilvēkus lidot, nevis braukt ar vilcienu, neskatoties uz to, ka aviācijas nozarei uz klimatu ir lielāka negatīva ietekme.” Tāpat arī secinājumi atklāja, ka trīs Baltijas valstīm Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ir vāji dzelzceļa savienojumi ar citām valstīm, un Igaunijas galvaspilsēta Tallina nav savienota ar tiešo vilcienu ne ar vienu citu pētījumā analizēto pilsētu. Lai pārvarētu šo plaisu un piedāvātu daudzveidīgākas, ātrākas un videi draudzīgākas ceļošanas iespējas visā Eiropā, ir nepieciešami jauni dzelzceļa infrastruktūras projekti, piemēram, Rail Baltica.
“Greenpeace” Centrāleiropas un Austrumeiropas transporta vēstnieks Hervigs Šusters (Herwig Schuster) salīdzināja Rail Baltica ar citiem lieliem Eiropas infrastruktūras projektiem, kā, piemēram, Brennera tuneli Austrijā, kas savieno Vāciju un Itāliju, un Fēmarnbelta tuneli starp Dāniju un Vāciju. “Ņemot vērā, ka šobrīd Baltijas valstīs ir tikai 1520 mm sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūra, Rail Baltica ir svarīgs projekts Baltijas valstīm, lai nodrošinātu pilnvērtīgu transporta savienojumu ar Eiropu,” sacīja Šusters. “Mums ne tikai jāinvestē lielos jaunos projektos, bet tāpat arī jāiegulda esošo dzelzceļa līniju, kas apkalpo visu valsti un reģionus, uzturēšanā un modernizēšanā. Ja cilvēkiem nebūs piekļuves valsts galvenajām dzelzceļa stacijām ar sabiedrisko transportu, daudzi izvēlēsies braukt ar personīgo transportu, nevis vilcienu, jo atkarība no automašīnām saglabāsies.”
Rail Baltica projekts piedāvā risinājumu vides izaicinājumiem
Rail Baltica būs arī būtiska loma enerģētiskās drošības stiprināšanā un pārejas uz atjaunojamiem enerģijas avotiem paātrināšanā saskaņā ar Eiropas Komisijas uzstādītajiem 2050. gada klimatneitralitātes mērķiem. “Izmantojot atjaunojamās enerģijas avotus Rail Baltica vilcienu darbināšanā, stimulēsim arī nacionālo investīciju pieaugumu atjaunojamo energoresursu tehnoloģijās. Tas savukārt palīdzēs ne tikai sasniegt klimatneitralitātes mērķus, bet arī radīs priekšnoteikumus lielākai atjaunojamo energoresursu izmantošanai, veicinot ilgtspējīgāku un drošāku enerģētikas politiku,” sacīja Kitija Gruškevica, RB Rail AS ESG direktore un valdes locekle.
Rail Baltica mērķis ir izmantot 100% atjaunojamo enerģiju, prognozējot CO2 emisiju samazinājumu, kas pārsniegs 150 000 tCO2e gadā līdz 2030. gadam un vairāk nekā 400 000 tCO2e gadā līdz 2050. gadam. Veicinot pāreju uz dzelzceļu no citiem transporta veidiem, plānots samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju neto izmaksas no 2,3 līdz 3,1 miljardiem eiro. Tiek lēsts, ka fosilā kurināmā patēriņš varētu samazināties no 1,5% līdz 3,3% salīdzinājumā ar vidējo patēriņu laika posmā starp 2010. un 2021. gadu.
“Būvējot pilnīgi jaunu infrastruktūru, kas kalpos sabiedrības vajadzībām nākamos 100 gadus, klimata pārmaiņas kļūst par īpaši nozīmīgu aspektu. Tādā veidā varam gan nodrošināt jaunās infrastruktūras noturību, gan arī veicināt sabiedrības drošību, atbilstību normatīvajiem aktiem un vides ilgtspējības pasākumu ievērošanu. Rail Baltica projektā vides jautājumi un klimata risku pārvaldība ir integrēti visā projekta dzīves cikla laikā jau kopš plānošanas un projektēšanas sākuma,” piebilda Gruškevica.
“Rail Baltica īstenojam, ievērojot augstus vides standartus. Būvniecībā esam noteikuši, ka jāizmanto arī atkārtoti izmantojami materiāli – armatūra, kas ir ražota no metāllūžņiem, atkārtoti izmantots asfalts, būvniecības tehnikai jābūt ar zemu izmešu līmeni, daļai no autotransporta jābūt elektroauto, būvlaukumos jāizmanto atjaunojamā elektroenerģija. Šie ir vien daži piemēri mūsu darbam un pārliecībai, ka dzelzceļš var būt viens no videi draudzīgākajiem transporta veidiem arī tā būvniecības laikā,” uzsvēra Ēriks Diļevs, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētājs.