Februārī sasniegts augstākais Rail Baltica Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas ēkas punkts. To atzīmēja ar gadsimtu senu un būvniecībā nozīmīgu tradīciju, ēkas augstākajā punktā paceļot vainagu. Arī plašāka sabiedrība spāru svētkos varēja apmeklēt būvlaukumu.
29. februārī atzīmēti pirmie Rail Baltica projekta spāru svētki. Vainags, ko būvnieks ar pasūtītāju uzcēla un novietoja virs jumta konstrukcijas, ir īpaši veidots. Simbolizējot Rail Baltica kā Eiropas platuma dzelzceļa infrastruktūru, vainaga diametrs ir 1435 mm. Apliecinot projekta starptautisko nozīmi un savienošanu ar Eiropu, vainagu veido augi, kas atvesti no dažādām Eiropas valstīm – Latvijas priede, Igaunijas kadiķis un Lietuvas egle, tāpat Eiropas vidus un dienvidu valstu tipiskās koku un augu lapotnes – apelsīnkoks no Spānijas, olīvkoks no Itālijas, apinis no Beļģijas, lavanda un palmas zars no Francijas, bērzs no Polijas un ozols no Vācijas. Vainaga pacelšanas brīdī ar skaņas signāliem to sveicināja tobrīd stacijā esošie vilcieni.
Spāru svētki ir viena no senākajām būvniecības tradīcijām Latvijā, tomēr nebūt ne vienīgā. Latviešu folklorā būvju virsotnes sasniegšana vēsturiski tika atzīmēta ļoti daudzveidīgi, simboliski iedzīvinot ēkas izturību un konstrukciju stiprību. Apvienojot vēsturiskās tradīcijas ar mūsdienīgu būvniecību, Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas spāru svētkos varēja piedalīties arī plašāka sabiedrība, lai aplūkotu būvlaukumu un iepazītos ar informatīvajiem materiāliem, vizualizācijām un fotogrāfijām ar jauno staciju.
Līdz ar ceturtās arkas izbūvi stacijas dienvidu pusē februārī pabeigta jaunās stacijas jumta konstrukcijas izbūve. Šobrīd izbūvētas un uzstādītas četras jumta arkas, un līdz ar darbu uzsākšanu projekta ziemeļu pusē kopskaitā tādas būs septiņas. Tāpat februārī pabeigti pirmajā no astoņām projekta būvatļaujām ietvertie darbi, kas jau nodoti ekspluatācijā. Šogad turpināsies Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla dienvidu puses izbūve, tostarp dzelzceļa sistēmu, sliežu ceļu un kontakttīklu, dzelzceļa signalizāciju un inženiertīklu ierīkošana.
Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas projektēšanas posmā īpaša uzmanība pievērsta energoefektīvām tehnoloģijām, ilgtspējīgiem risinājumiem un pasažieru komfortam un drošībai (sprādziendrošas konstrukcijas, ēkas ventilācijas sistēmu aprīkošana ar bīstamu ķīmisku, bioloģisku vielu detektoriem un filtriem u. c.).
Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija Rail Baltica projekta rezultātā taps par apmeklētāju ziņā lielāko pasažieru apkalpes vietu Baltijā. Stacijai būs trīs stāvi, un tā būs funkcionāli pieejama visām sabiedrības grupām, kā arī piedāvās dažādas ērtības Rīgas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem. Ēkā būs pieejami 23 eskalatori, 16 lifti, 25 jaunas kāpnes nokļūšanai uz platformām, tiks izbūvēts taktilais tīklojums visā Rail Baltica projekta zonā un stacijas ēkā, nodrošinot arī taktilās vadlīnijas no sabiedriskā transporta pieturvietām līdz pat vilcienu platformām.
Stacijā kopskaitā būs 8 platformas un 14 sliežu ceļi, kā arī paaugstinātas platformas ērtākai iekāpšanai. Ēkas pirmajā stāvā būs gan dzelzceļa pakalpojumi, gan modernai stacijai atbilstoši veikali un pakalpojumu sniegšanas vietas. Augstākajā (trešajā) stacijas līmenī atradīsies uzgaidāmās telpas aptuveni 6000 m2 platībā ar biļešu kasēm un informācijas tablo.
Pirmajā stāvā jeb ielas līmenī būs multimodālā zona reģionālajai un piepilsētas autobusu satiksmei, piegādes transportam. Ērta iekļūšana stacijā būs no visām tās pusēm, tai skaitā jaunas uzejas uz platformām no Elizabetes un Timoteja ielas savienojuma zonas, un blakus tai atradīsies jauna “kiss&ride” iela drošai pasažieru izlaišanai un sagaidīšanai. Ērtāku pārvietošanos nodrošinās bagāžas apstrādes un reģistrēšanas lidojumiem funkcionalitāte “air-to-rail”. Tiks paplašinātas arī mikromobilitātes iespējas ar jaunu plašu veloceļu, iespēju atstāt savu velosipēdu, izīrēt koplietošanas mikromobilitātes rīkus.
Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutche Bahn, pasūtītājs – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas. Projekta finansējumu 81–85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi.
Ceturtās stacijas jumta arkas uzstādīšanas process