Lejupielāde: Minerālmateriālu piegādes pētījums Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecībai (EN)
RB Rail AS veicis divus pētījumus par minerālmateriālu piegādi Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecībai Latvijā un Lietuvā. Abas izpētes īstenoja SIA Geo Consultants sadarbībā ar UAB Geobaltic, un tika pabeigtas 2018. gada augustā. Igaunijā līdzīgu pētījumu Rail Baltic Estonia OÜ vārdā veica AS Teede Tehnokeskus 2017. gadā.
Būvniecības posmā Rail Baltica projektam būs nepieciešams liels daudzums minerālmateriālu, tādējādi ievērojami palielināsies kopējais pieprasījums pēc vietējiem pieejamajiem minerālmateriāliem tādiem kā: smilts, grants, kaļķakmens un dolomīts. Kā redzams kartē, kopējais pieprasījums pēc visu veidu minerālmateriāliem ir 72 milj. m3 (Igaunijā – 14 milj. m3; Latvijā – 22 milj. m3; Lietuvā – 36 milj. m3), savukārt kopējais pieejamais apjoms pārsniedz vairāk nekā 700 milj. m 3 (Latvijā – 239 milj. m3; Lietuvā – 535 milj. m3). Līdz ar to ir iespējams pilnībā nosegt nepieciešamo minerālmateriālu daudzumu ar trīs Baltijas valsts resursiem. Izņēmums šeit ir Pērnavas novads, Igaunijā, kur nepieciešams veikt padziļinātāku izmeklēšanu.
Minerālmateriālus plānots izmantot pēc iespējas efektīvāk, tomēr jāņem vērā, ka detalizētāku apjomu, kas nepieciešams Rail Baltica būvniecībai, būs iespējams aprēķināt tikai būvprojektēšanas beigās. Nostādītais mērķis ir pēc iespējas samazināt būvniecībai nepieciešamo minerālmateriālu daudzumu, tādējādi palielinot projekta ilgtspēju un samazinot sliežu ceļu uzturēšanas izmaksas.
Galvenie uzdevumi
- Tiesisko un normatīvo regulējumu analīze;
- Minerālmateriālu daudzuma aprēķins un kvalitātes parametru analīze;
- Minerālmateriālu ieguves karjeru analīze;
- Minerālmateriālu atradņu izpēte;
- Papildu ieteikumu izveidošana.
Galvenie secinājumi
Kā iepriekš tika pieņemts, būvniecībai izmantojamo materiālu pieprasījums būs lielāks pirmajos trīs līdz četros gados, kad tiks būvētas pamatu konstrukcijas, tilti, pārejas, pievedceļi un ceļu krustojumi. Pamatojoties uz ļoti vispārīgiem pieņēmumiem, ir iespējams prognozēt nākamo gadu pieprasījumu vietēji pieejamiem resursiem.
Pētījuma rezultāti
1. Kādi minerālmateriāli pašlaik ir pieejamas vietējā tirgū? Vai ir pietiekami daudz rezervju?
Gandrīz visu minerālmateriālu rezervju daudzums ir pietiekams, izņemot materiālus balasta slānim, kurus būs nepieciešams importēt no citām valstīm. Vietēji pieejamie derīgie izrakteņi ir smilts, smilts-grants, dolomīts un kaļķakmens. Šobrīd vadoties pēc pētījuma laikā iegūtajiem datiem redzam, ka sasmalcinātu cieto akmeņu piegāde balasta slānim nav pieejama nepieciešamajā daudzumā un kvalitātē.
2. Kādas ir minerālmateriālu kvalitātes prasības?
Minerālmateriālu kvalitātes prasības Rail Baltica būvniecībai lielākoties balstās uz projekta dzelzceļa līnijas būvprojektēšanas vadlīnijām. Protams, tika ņemti vērā arī starptautiskie un nacionālie standarti derīgo izrakteņu identificēšanai un klasificēšanai atbilstoši granulometriskajam sastāvam, kā arī kvalitātes prasību analīzei.
3. Vai šobrīd ir pietiekami daudz informācijas par karjeru minerālmateriālu kvalitātes parametriem?
Iegūtie dati par lokāli pieejamo minerālmateriālu kvalitāti ir ļoti sadrumstaloti un nesniedz pietiekamu informāciju par to atbilstību Rail Baltica projekta vadlīnijās noteiktajām prasībām. Tāpēc tuvākajā laikā tiks veikti tālāki pētījumi.
4. Vai materiālu piegādes loģistika rada būtiskus ierobežojumus? Kāds attālums no Rail Baltica dzelzceļa koridora tika izpētīts?
Materiālu piegādes loģistika nerada būtiskus ierobežojumus to transportēšanai no vispiemērotākajām vietām. Attālums, kas tika izpētīts, ir 60 – 130 km. Pētījuma laikā tika noteikts, ka materiālu daudzums un pieejamība teritorijas robežās ir pilnīgi pietiekama visai Rail Baltica dzelzceļa līnijas trasei. Lai samazinātu transportēšanas attālumu un ierobežoto gaisa piesārņojumu, priekšroka dodama tam, ka materiāli tiek iegūti vietējā līmenī.
5. Vai vietējie ražotāji spēs nodrošināt minerālmateriālus nepieciešamajā kvalitātē?
Mērķis ir izmantot pēc iespējas vairāk vietējos materiālus un darīt to visefektīvākajā veidā. Lai novērtētu pieejamo minerālmateriālu kvalitāti, tiks veikts vēl viens pētījums to novērtēšanai. Iepirums “Vietējo minerālmateriālu kvalitātes novērtējums izmantošanai Rail baltica dzlecela projektā”, kas nosedz Latvijas un Lietuvas daļu, tika izsludināts 2018. gada septembrī. Savukārt līdzīgs iepirkums Igaunijas daļai ar nosaukumu “Rail Baltica minerālresursi un labrotorijas analīze” tika uzsākts oktobrī.
6. Vai ir nepieciešams apsvērt jaunu karjeru atvēršanu?
Šobrīd ir noteikts, ka minerālmateriālu rezerves ir pietiekamas. Tomēr jāatzīmē, ka Rail Baltica nebūs vienīgais būvniecības projekts Baltijā, tāpēc jāņem vērā arī vietējo ražotāju kapacitāte nodrošināt minerālmateriālu piegādi pašreizējos apjomos. Par jaunu karjeru atvēršana ir to īpašnieku jautājums. No projekta viedokļa skatoties pašlaik tas netiek plānots, tomēr šāda iespēja netiek arī izslēgta.