Rail Baltica ir jauns dzelzceļa infrastruktūras projekts, kā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un, lai arī netieši, Somija. Paredzēts, ka dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļnu un Varšavu. Dzelzceļa līnijas izbūve, kas vīsies caur Baltijas valstīm, tiek dēvēta par Rail Baltica Globālo projektu.
- Lielākais infrastruktūras projekts Baltijas reģionā pēdējo 100 gadu laikā
- 10 gadu ilgs būvniecības periods
- Gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem
- Līnijas garums: 870 km
- Videi draudzīgs transports – darbojas ar elektrību, rada mazāk trokšņu un vibrāciju
- Maksimālais ātrums: 249 km/h (pasažieru pārvadājumi), 120 km/h (kravu pārvadājumi)
- Vairāk nekā 5 miljardu eiro ieguldījumi reģionā
- Projektu ievieš Latvija, Lietuva, Igaunija
- Daļa no Ziemeļjūras–Baltijas transporta koridora
- Finansējums no ES (CEF) un Baltijas valstīm
- Nodrošina starpmodalitāti un multimodalitāti
- Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras iekļaušana Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridorā līdz 2030. gadam, atsevišķos posmos uzsākot pirmās dzelzceļa operācijas no 2028. gada.
Atbildība pret vidi
Rail Baltica dzelzceļa līnija būs pilnībā elektrificēta, tāpēc vilcienu darbība neradīs kaitīgos izmešus, savukārt būvniecībā tiks izmantotas jaunākās tehnoloģijas un materiāli. Maršruts tiek plānots tā, lai pēc iespējas neskartu “Natura 2000” īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklu un neatstātu zīmīgu iespaidu uz citām ekoloģiski jutīgajām teritorijām. Kur vien nepieciešams, tiks uzstādītas trokšņu barjeras, tāpat tiks veidotas pārejas savvaļas dzīvniekiem.
Drošība
Rail Baltica izbūve norisināsies saskaņā ar visstingrākajām drošības prasībām. Vilcienu kustības kontrolēšanai tiks izmantota jaunākās paaudzes Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS). Visi šķērsojumi ar brauktuvēm un gājēju ceļiem tiks veidoti divos līmeņos, un sliežu ceļš visā maršruta garumā tiks iežogots. Pasažieru stacijas būs aprīkotas tā, lai piekļuve dzelzceļa pakalpojumiem būtu viegla un ērta it visiem.
Mūsdienīgums
Rail Baltica celtniecībā tiks izmantotas visjaunākās tehnoloģijas un materiāli. Daļa to pašlaik atrodas izstrādes un standartizācijas procesā vai komercražošanas sākumstadijā. Katrā Baltijas valstī tiks būvēti vairākveidu satiksmes kravas termināļi, kas nodrošinās ātru un efektīvu kravas konteineru pārnesi starp dažādiem transportēšanas veidiem. Dzelzceļa stacijās tiks izmantoti jaunākie multimodālu pasažieru termināļu risinājumi, kas ērti savienos dažādus iekšpilsētu, reģionālos un tālsatiksmes transporta pakalpojumus; tāpat tiks nodrošinātas stāvvietas automašīnām un velosipēdiem, kā arī ierīkotas atpūtas un iepirkšanās zonas.
Rail Baltica – ziemeļu-dienvidu dzelzceļa virziens
Rail Baltica projekts tiek dēvēts par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā – līdz 2. pasaules karam Baltijas valstis ar Eiropas galvaspilsētām jau savienoja 1435 mm platas sliedes. Kopš 20. gadsimta vidus Baltijas valstis galvenokārt piekļāvušās rietumu-austrumu dzelzceļa virzienam, izmantojot pēc Krievijas standartiem būvēto 1520 mm plato sliežu ceļu, ko atspoguļo pašreizējā dzelzceļa transporta plūsma. Šobrīd dzelzceļa kravas Baltijas valstīs pārsvarā ieplūst no NVS valstīm, jo īpaši Krievijas, un dzelzceļa transporta pakalpojumi lielākoties tiek nodrošināti austrumu-rietumu virzienā, izmantojot esošo 1520 mm plato sliežu ceļu, kas apgrūtina un sadārdzina savienojumu ar pārējām Eiropas Savienības valstīm caur Poliju. Tāpēc ir jāuzbūvē Eiropas Savienības Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T tīkla koridora trūkstošais dzelzceļa posms Baltijas valstīs, kas panāktu pilnīgu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iekļaušanos kopējā Eiropas dzelzceļu telpā.
Rail Baltica ir viens no augstākās prioritātes transporta infrastruktūras projektiem Eiropas Savienībā, jo tā īstenošana:
- ievērojami paaugstinās transporta plūsmas caurlaides spēju;
- radīs pašreiz iztrūkstošos starprobežu savienojumus;
- veicinās dažādu transporta veidu integrāciju un transporta tīklu savietojamību.