Baltijā lielākajā infrastruktūras projektā – Rail Baltica – arī būvlaukumu teritorija ir ievērojama. Centrālā mezgla izbūve Rīgas centrā pašlaik norisinās dzelzceļa dienvidu pusē no Maskavas ielas līdz Lāčplēša ielai, un šis būvlaukums kopumā stiepjas trīs kilometru garumā. Savukārt Rail Baltica stacijas lidostā Rīga būvlaukums, kur top jaunā stacijas ēka un daļa estakādes, ir aptuveni 13 futbola laukumu platībā. Lai būvdarbi ritētu efektīvi un tos varētu operatīvi pārraudzīt, tiek izmantoti droni. Pavisam drīz sākot Rail Baltica pamattrases būvniecību, var paredzēt, ka bez dronu palīdzības arī neiztiks. Droni ar noteiktu regularitāti aplido būvlaukumus, un iegūtie dati būvniekiem noder dažādiem mērķiem.
Piedāvājam ieskatīties žurnālā “Būvinženieris” (2023. gada jūnija numurā) publicētajā rakstā par dronu izmantošanu Rail Baltica būvlaukumos. Pilns raksts pieejams Rail Baltica projekta nacionālā ieviesēja Latvijā Eiropas Dzelzceļa līnijas tīmekļvietnē. Publikācija tapa sadarbībā ar žurnālu “Būvinženieris”.
Rail Baltica starptautiskās stacijas Latvijā uzskata par Rail Baltica trases inženiertehniski sarežģītākajiem objektiem. Pašā Rīgas centrā, kur bez pārtraukuma darbojas stacija un notiek vilcienu satiksme, ir arī ievērojama cilvēku un auto plūsma, top Rail Baltica Rīgas Centrālais mezgls. Pašlaik noraktā uzbēruma vietā top jauna dzelzceļa estakāde (no Maskavas ielas līdz Elizabetes ielai), pa kuru brauks Rail Baltica vilcieni, izbūvē jaunus dzelzceļa pārvadus Gogoļa, Dzirnavu un Lāčplēša, kā arī drīzumā Prāgas ielā, aprises iegūst jaunā stacija. Ikdienā šajā lielajā būvlaukumā strādā aptuveni 350 cilvēku no vairāk nekā 40 uzņēmumiem, tiek izmantots daudz tehnikas vienību, piemēram, šai būvlaukumā darbojas 11 mobilie un trīs torņa celtņi, četri ekskavatori, trīs pašizgāzēji u.c. Ik darbdienu virs šī būvlaukuma visā tā garumā tiek veikti drona lidojumi.
Kā stāsta šī projekta būvnieka BERERIX mērniecības un ģeodēzijas darbu vadītājs Ģirts Pavlovs, ikdienas drona pārlidojumos fiksē būvdarbu progresu. Reizi mēnesī vai biežāk, ja nepieciešami sarežģītāki un specifiskāki uzņēmumi (ar vēl augstāku datu precizitāti un izšķirtspēju), tiek piesaistīti apakšuzņēmēji – GEO Development un Metrum –, kas ar saviem droniem veic būvlaukumā notiekošā jau advancētāku tālizpēti.
Rail Baltica stacijas lidostā Rīga būvlaukums arī ir diezgan iespaidīgs savos izmēros, un tam līdzās projekta laikā tiek izbūvēti jauni pievadceļi, izbūvēto komunikācijas tīklu garums pārsniedz 40 000 metru, sākto ceļu izbūves garums ir ap 2000 metru, būvlaukumā ievests vairāk nekā 19 000 tonnu ar šķembām un vairāk nekā 21 000 m3 smilšu. Rail Baltica stacijas lidostā Rīga projektā droni izmantoti jau projektēšanas stadijā.
Šī projekta būvnieka BSL Infra BIM nodaļas vadītāja Inga Timma stāsta, ka dronus izmantoja arī pirms būvniecības, kad ar drona palīdzību noskenēja līdzās esošās ēkas, jumtus, fasādes, kā arī uzņēma fotogrametrijas datus pirms būvlaukuma darbiem, lai fiksētu esošo situāciju un no iegūto attēlu punktu mākoņa izveidotu 3D (trīsdimensionālu) informācijas modeli BIM vajadzībām, kuru turpmāk savietotu ar plānotajiem jaunizveidotajiem elementiem. Pašlaik, kad norisinās aktīva būvniecība, droni tālizpētē iesaistīti ik dienu, un šo darbu veic apakšuzņēmējs AirScout.
Dažādi dati ikdienas darbam
Timma stāsta, ka Rail Baltica stacijas izveidē pie lidostas drona ikdienas lidojums – būvdarbu zonas video filmēšana no 40 m augstuma (pašlaik) – parasti ir aptuveni 10 minūšu garš (ieskaitot drona pacelšanos un nolaišanos), rezultātā iegūst aptuveni sešu septiņu minūšu garu videosižetu.
“Lidošanas trajektorija ikreiz ir identiska, lai varam vērot progresu. Fotogrametrijas lidojumiem rezervējam divas dienas, jo šie lidojumi ir garāki – dienā tas ir aptuveni stundas lidojums ar dronu, tad tiek ieskenēti dati. Šajās divās dienās iegūstam aptuveni līdz 1000 fotoattēlu, kas tiek pārvērsti punktos, kas piesaistīti pie konkrētām koordinātām. Būvlaukumā ir izvietoti t. s. zemes piesaistes punkti-marķieri (ground control points), katrs satur savu koordinātu. Kad drons lido, šie punkti ir redzami, tiek fiksēti, pēc tam pie šiem punktiem piesaista iegūtos attēlus un veidojas 3D punktu mākonis,” paskaidro I. Timma. Vēlāk ar iegūto materiālu strādā dažādi būvniecības uzņēmuma speciālisti. Iegūtais tālizpētes materiāls tiek nodots arī lidostas speciālistiem.
Novērtē progresu darbu uzraudzībai, plānošanai, uzskaitei un vēsturei
“Ik dienu saņemot videoierakstu, redzams, kāds ir progress būvlaukumā: tā ir iespēja, pat neizejot no biroja, sekot līdzi notiekošajam. Ir bijuši gadījumi, kad mūsu drona veiktā videofiksācija spēj brīdināt arī par potenciālām problēmām, kuras var laikus novērst. Tā, piemēram, kad notika darbi pie Lāčplēša ielas pārvada, no gaisa pamanījām, ka blakus uzbērumam, kur noraka grunti, bija radusies tāda kā plaisa zemē diezgan tuvu sliedēm. Ja šai vietai kāds būvnieks kājām ietu garām, to, iespējams, pat nepamanītu,” stāsta Ģ. Pavlovs. I. Timma papildina: tas, ka drons ik dienu strādā un ievāc datus, arī disciplinē un palīdz uzturēt kārtību būvlaukumā (visi zina, ka viss ir kā uz delnas), kā arī ļauj kontrolēt būvniecības procesu: ieraudzīt, kas jau paveikts un ko darīt turpmāk. “Dati noder arī progresa ziņojuma atskaitei: varam mēnešu griezumā ar fotogrametrijas metodi iegūtajos ortofoto vizuāli redzēt, kā mainās būvlaukums. Gan attēlus, gan video turpmāk var izmantot darbu plānošanai. Bieži ortofoto izmantojam, uz tiem uzliekot projektu un tad plānojot turpmākos darbus, jo ir ļoti uzskatāmi redzams viss būvlaukuma kopskats: redzam, kur ir kādi laukumi, kur varētu sākt kādus papildu darbus, ko izmantot loģistikas iespējām utt. Dati noder arī apjoma sapratnei, jo fotogrametrijas punktu mākoņa attiecīgās programmās var veikt apjoma nomērīšanu: gan dabā esošos attālumus (metrus, centimetrus) kādam elementam, gan apjomus izraktai zemei – to visu var iegūt no šiem datiem ar diezgan lielu precizitāti un ļoti ātri. Kaut kādā brīdī mūsu būvlaukums noteikti palielināsies vēl vairāk, un tad drona izmantošana būs vēl akūtāk nepieciešama. Izstaigāt tik lielu būvlaukumu ikdienā nav tik vienkārši. Drons ir ļoti labs palīgs, jo darbs ar to notiek ātri, diezgan precīzi. Piemēram, fotogrametrijas datu precizitāte standarta gadījumā ir 1–2 cm, mūsu dažos gadījumos esam novērojuši precizitāti pat zem centimetra. Šiem datiem var ticēt, un tie ir ļoti labi izmantojami būvniecībā,” atzīst I. Timma.
Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla objekts pašlaik aptver aptuveni 20 ha, un ar dronu veikt lidojumus var trīs četrās stundās, pēc tam kādas pāris stundas ilgst datu pēcapstrāde pie datora, tālāk darbu (apstrādi) veic pats dators, raksturo Ģ. Pavlovs. “Bez pārāk lielas piepūles var iegūt ļoti noderīgus datus. Ja šis datu apjoms būtu jāiegūst ar iepriekš lietotām metodēm, kad mērnieks iziet visu lielo būvlaukumu ar saviem ģeodēziskajiem instrumentiem, būtu nepieciešamas divas darbdienas un vismaz divi mērnieki, kas izmaksu ziņā būtu nesalīdzināmi. Arī no drošības aspekta to nevar salīdzināt – būvlaukumā notiek ļoti aktīvi būvdarbi, ir daudz dažādu būvmateriālu, būvtehnika, būvgruži un vietas, kur fiziski nav iespējams piekļūt un uzmērīt manuāli,” drona izmantošanas plusus skaidro Ģ. Pavlovs.
Rutkovskis no savas pieredzes papildina ar piemēru, kas varētu būt aktuāli drīzumā, kad tiks būvēta Rail Baltica pamattrase vairāku kilometru garumā: “Ja, piemēram, 10 km autoceļos strādātu ar klasisko mērniecības metodi, mērniekam mēnesi būtu jāstaigā pa lauku un jāmēra. Ar dronu un lāzerskenēšanas metodi varam šo attālumu nolidot dienas laikā, apstrādāt datus divas dienas. Tas ir laika, cilvēkresursu un finanšu ietaupījums liela mēroga objektiem un īpaši noderīgs tik lielā un savā ziņā arī unikālā infrastruktūras projektā, kāds ir Rail Baltica.” Apkopotajiem datiem ir arī vēsturiska nozīme, piemēram, redzam, ka Centrālās stacijas apkaimē padomju laika bunkurs vai t/c Titāniks vēl ir savā vietā, bet pēc kāda laika tie ir nojaukti un to vietā top jaunā stacija un infrastruktūra. Vēsturiski uzkrājot drona iegūtos datus, var uzskatāmi redzēt progresu, tāpēc ar iegūto materiālu būvnieki mēdz padalīties, lai informētu par Rail Baltica projekta gaitu.