Izsludināts Rail Baltica globālā projekta iepirkumu plāns 2022. gadam, sniedzot pārskatu par plānotajiem publiskajiem iepirkumiem un laika grafiku. Plānoto līgumu kopējā vērtība pārsniegs 2 miljardus eiro.
2022. gadā Rail Baltica projekta ieviesēji plāno turpināt ar nākamajām kārtām jau uzsāktajos būvniecības un konsolidētajos būvmateriālu iepirkumos, kā arī tiks izsludināti jauni būvniecības iepirkumi visās trijās Baltijas valstīs. Tāpat tiks izsludināti publiskie iepirkumi Rail Baltica apakšsistēmu – elektrifikācijas (ENE) un vilcienu vadības un signalizācijas (CCS) projektēšanai un izbūvei, kā arī projektēšanas darbiem atlikušajā un kopējam projektam īpaši stratēģiskajā Rail Baltica pamattrases posmā “Kauņa – Polijas robeža”. Iepirkumu plānā iekļauti arī citi iepirkumi, kā piemēram, konsolidētais iepirkums par trokšņu barjeru un žogu piegādi projekta vajadzībām, IT arhitektūras stratēģijas izstrādes iepirkums un citi, kas tiks izsludināti 2022. gada laikā.
Rail Baltica 2022. gada iepirkumu plāns pieejams projekta oficiālajā mājaslapā: www.railbaltica.org/lv/procurements
Pieaug Rail Baltica loma un stratēģiskā nozīme
“Neraugoties uz ārējiem izaicinājumiem, tostarp Covid-19 pandēmijas ietekmi un tagad postošo un nosodāmo karu Ukrainā, Rail Baltica projekts virzās uz priekšu. Mēs turpinām aktīvi strādāt pie projektēšanas pabeigšanas jau 650 km no visas Rail Baltica pamattrases, kā arī esam izsludinājuši projektēšanas un projektēšanas uzraudzības darbu iepirkumu trases posmam „Kauņa – Viļņa”. Visās trīs Baltijas valstīs notiek būvniecības darbi, kā arī esam parakstījuši vilcienu vadības un signalizācijas inženierijas un darbu uzraudzības līgumu, kas mums ļauj turpināt gatavošanos dzelzceļa apakšsistēmu projektēšanas un būvniecības iepirkumam. Ir uzsākts Rail Baltica starptautiskās Ulemistes dzelzceļa stacijas termināļa Tallinā un apkārtējās teritorijas būvniecības iepirkums, kā arī Rail Baltica pamattrases būvniecības iepirkums Latvijā tuvojas tā otrajai kārtai. Iepirkumu plāns ar kopējo paredzamo līgumu vērtību, kas pārsniedz 2 miljardus eiro, apstiprina šī brīža projekta briedumu un ir uzskatāms par stingru apņemšanos kopā ar partneriem turpināt Rail Baltica ieviešanu, kas ir iespējams ar būtisku Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansiālo atbalstu. Visbeidzot, mēs turpinām pieteikties papildu finansējumam, kā arī jau esam saņēmuši papildu finansējumu prioritārajām aktivitātēm Latvijā un Lietuvā no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ES Militārās mobilitātes piešķīruma,” stāsta RB Rail AS izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna.
“Mūsu mērķis ir veidot un uzturēt stipras, ilgtermiņa attiecības ar mūsu stratēģiskajiem partneriem no Baltijas valstīm un ES, tostarp, Rail Baltica piegādātājiem, kas ir ļoti svarīgi ne tikai, lai īstenotu projekta ambiciozos mērķus, bet vienlaicīgi īstenotu ekonomiskā koridora potenciālu,” piebilda Driksna.
Rail Baltica nostiprina pozīcijas ES prioritāro projektu sarakstā – garantija iepirkumu dalībniekiem
“Rail Baltica ir Eiropas Komisijas un Baltijas valstu prioritāte, lai stiprinātu Baltijas reģiona integrāciju Eiropas Savienībā, un dzelzceļa savienojums no Tallinas līdz Varšavai ir būtisks šobrīd iztrūkstošais posms ES transporta tīklā. Rail Baltica nodrošina iespēju izveidot jaunu ekonomisko koridoru Baltijā, attīstot arī digitālās sinerģijas. Šis projekts bija Eiropas Komisijas prioritāte jau pirms 24. februāra, lai nodrošinātu transporta veidu pāreju no autoceļiem uz dzelzceļu un sasniegtu Eiropas Zaļā kursa, kā arī Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijas mērķus. Krievijas iebrukums Ukrainā tikai vēlreiz apstiprina nepieciešamību savienot Baltijas valstis ar pārējo Eiropu. Pat vairāk – Krievijas uzbrukums ir palielinājis Rail Baltica ģeopolitisko nozīmīgumu” Rail Baltica iepirkumu vebināra ietvaros uzsvēra Katrīna Trautmane, Eiropas transporta tīkla Ziemeļjūras–Baltijas TEN-T koridora koordinatore.
“Spēcīgais Eiropas atbalsts, tostarp ar dažādu finansēšanas mehānismu palīdzību, padara Rail Baltica par drošu projektu un uzticamu partneri piegādātājiem un būvniecības uzņēmumiem,” piebilda Trautmanes kundze.
Elastīga pieeja, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko kontekstu un izaicinājumus
Līdz šim Rail Baltica globālais projekts jau sadarbojas ar vairāk nekā 200 Baltijas un 50 starptautiskajiem partneriem, un šobrīd ir noslēgti vairāk nekā 150 aktīvi līgumi, kuru vērtība pārsniedz 900 miljonus eiro.
“Ņemot vērā ar Covid-19 saistītos izaicinājumus, Rail Baltica projekts ir labi vadījis iepirkumu aktivitātes un radis veidus, kā uzlabot komunikāciju ar piegādātājiem un to savlaicīgu iesaisti. Kopš 24. februāra esam saskārušies ar jauniem izaicinājumiem saistībā ar sankcijām, tādēļ lai mazinātu projekta riskus un nodrošinātu finansējumu, esam veikuši rūpīgu analīzi par Rail Baltica projekta īstenošanas partneriem un nepieciešamajiem ierobežojumiem. Nav šaubu, ka šajā situācijā ir jārīkojas pareizi un gan morālu un ētisku, gan arī pragmatisku projekta īstenošanas apsvērumu dēļ nav iespējams veikt darījumus vai sadarboties ar Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes vai saistītiem uzņēmumiem. Taču šis apstāklis, savukārt, paver vēl vairāk iespējas citu reģionu uzņēmumiem. Šobrīd notiek darbs, lai veiktu turpmākus uzlabojumus trīs būtiskiem aspektiem – iepirkumiem un līgumu slēgšanai, cenu noteikšanai un sadarbības principiem. Papildu informāciju par jaunajām metodēm sniegsim tuvākajā laikā, taču es uzskatu, ka varēsim veiksmīgi turpināt Rail Baltica iepirkumu aktivitātes ar uzlabotajām iepirkumu metodēm pat nestabilos tirgus apstākļos,” sacīja Kristjans Pīrsalu, RB Rail AS Iepirkumu nodaļas vadītājs.
“Mēs arī sagaidām, ka mūsu piegādātāji un nākotnes partneri veic risku mazināšanas pasākumus, meklējot alternatīvas piegādes ķēdes, lai mazinātu cenu svārstību un citus riskus,” viņš piebilda.
Rail Baltica iepirkumu tiešsaistes seminār norisinājās 2022. gada 13. aprīlī un tajā piedalījās Eiropas Komisijas, Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS un nacionālo ieviesēju – Rail Baltic Estonia (Igaunija), “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (Latvija) un LTG Infra” (Lietuva) pārstāvji.
Vebināra prezentāciju video ierakstus var atkārtoti noskatīties saitē šeit: https://bit.ly/37jAPoP
