26. aprīlī projekta Rail Baltica īstenotāji, uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātu izveidoto Rail Baltica starpinstitucionālo atbalsta grupu “Friends of Rail Baltica”, kuru vada Eiropas Parlamenta viceprezidents Dr. Roberts Zīle, kurš vienlaikus ir arī Transporta un tūrisma komitejas loceklis, iepazīstināja ar topošā ātrgaitas infrastruktūras megaprojekta īstenošanas gaitu.
Tikšanos apmeklēja EP deputāti no visām Baltijas valstīm un Somijas, kā arī Ziemeļjūras Baltijas koridora koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautman) un Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta DG MOVE investīciju, inovatīvā un ilgtspējīgā transporta departamenta direktors Heralds Ruiters (Herald Ruijters). Ar Rail Baltica īstenošanas gaitu iepazīstināja visu trīs Baltijas valstu satiksmes ministriju pārstāvji: Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks Ahti Kuningas (Ahti Kuningas), Lietuvas Republikas Transporta un sakaru ministra vietniece Loreta Maskaļioviene (Loreta Maskaliovienė) un Latvijas Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, kā arī Polijas Infrastruktūras ministrijas valsts sekretārs Andržejs Bittels (Andrzej Bittel) un Somijas Transporta un sakaru ministrijas ģenerāldirektore Sabīna Lindstroma (Sabina Lindström) un projekta centrālais koordinators – Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS, kuru pārstāvēja Agnis Driksna, valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors, kā arī Ignas Degutis, valdes loceklis un finanšu direktors.
Sanāksmes dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar projekta Rail Baltica īstenošanas gaitu un apmainīties viedokļiem par jautājumiem, kuru risināšanai nepieciešama valsts un ES līmeņa iesaiste, tādējādi nodrošinot ātrāku un efektīvāku projekta īstenošanu. Tikšanās laikā tika vairākkārt uzsvērta globālā projekta Rail Baltica pieaugošā stratēģiskā nozīme, īpaši kontekstā ar pašreizējo ģeopolitisko kontekstu. Šī bija pirmā šīs grupas tikšanās klātienē pēc Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma.
“Man ir prieks atgriezties šīs svarīgās darba grupas vadībā pēc ilga pārtraukuma tagad arī klātbūtnē. Vairākas lietas ir mainījušās kopš pēdējās reizes, kad tikās visu dalībvalstu ieinteresētās puses un augsta ranga iesaistītie Eiropas Komisijas pārstāvji. Pirmkārt, Krievijas agresīvais karš Ukrainā, neraugoties uz tā finansiālajām un ekonomiskajām sekām reģionā, vēlreiz ir pierādījis, cik būtiski redzēt Rail Baltica arī kā ģeopolitiskās drošības projektu – arī saistībā ar NATO paplašināšanos, ko īpaši uzsvēra kolēģis no Somijas. Par militārās mobilitātes piešķīrumu kā nepieciešamu Eiropas Savienošanas instrumenta daļu vairs nerunā tikai pastarpināti, kā tas bija agrāk. Otrkārt, šim stratēģiskajam politiskajam mērķim ir jāiztur arī neizbēgama inflācijas prognožu nenoteiktība. Izaicinājumi būs gan saistībā ar izmaiņām materiālu piegādē no Krievijas un Baltkrievijas, gan saistībā ar līgumslēdzējiem, piemēram, saistībā ar Ķīnu,” sacīja Dr. Roberts Zīle, Eiropas parlamenta viceprezidents.
“Rail Baltica vairs nav tikai prioritāte – tas ir pienākums. Baltijas valstis ar pārējo Eiropu ir jāsavieno ar visu veidu transportu. Šobrīd jau eksistē lidmašīnu savienojumi, ceļu savienojumi, taču dzelzceļa savienojumi nav tādi, kādiem tiem būtu jābūt. Tas, ka Baltija izvēlas būvēt Rail Baltica trīs valstu-Eiropas projektu projektu, ir ļoti spēcīgs simbols un tēlaini izsakoties – betona un tērauda savienojums ar pārējo Eiropu,” uzsvēra Ziemeļjūras Baltijas koridora koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann).
RB Rail AS izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna norādīja, ka “Projekta Rail Baltica īstenošana visās trīs Baltijas valstīs ir ievērojami pavirzījusies uz priekšu. Pirmie būvdarbi norit veiksmīgi, tostarp Rīgas centrālajā mezglā, starptautiskajā lidostā “Rīga”, Kauņas–Lietuvas un Latvijas robežas posmā un ceļu pārvados un ekoduktos Igaunijā, kā arī ir vērojams stabils progress citās projekta ilgtspējīgai ieviešanai būtiskās jomās. Piemēram, šī gada sākumā tika parakstīts vilcienu vadības un signalizācijas inženierijas un darbu uzraudzības līgums, kas ļauj turpināt gatavošanos dzelzceļa apakšsistēmu projektēšanas un būvniecības iepirkumam. Ir arī uzsākta Rail Baltica Ülemiste apvienotā termināļa būvniecības pakalpojumu iepirkuma procedūra, kā arī izsludināts Kauņas–Viļņas posma projektēšanas iepirkums, savukārt vērienīgais vairāk nekā 200 km garais Rail Baltica pamattrases būvniecības iepirkums Latvijā tuvojas otrajam posmam.”
“Lai arī Rail Baltica nav imūna pret vispārējiem satricinājumiem, tostarp sekām un riskiem, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju un Krievijas agresīvo karu Ukrainā, projekta īstenotāji turpina darbus gan pie būvniecības, gan tehnisko projektu izstrādes. Diskusija starp galvenajiem partneriem “Friends of Rail Baltica” formātā ir nozīmīga, un tās gaitā tika atkārtoti uzsvērts projekta Rail Baltica nozīmīgums un atbalsts pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā, kas kļūst arvien redzamāks,” piebilda Driksna.
Eiropas Parlamenta deputāti tāpat arī pārrunāja ar jaunākajām norisēm saistītos riskus un iespējas, kā arī konkrētus pasākumus, kas varētu palīdzēt pēc iespējas efektīvāk un ātrāk īstenot projektu Rail Baltica. Starp apsveramajiem ierosinājumiem bija nepieciešamība turpināt uzlabot TEN-T tīkla divējāda lietojuma potenciālu, kā arī nepieciešamība apspriest jaunus finanšu pasākumus, kas ļautu labāk tikt galā ar neparedzētiem apstākļiem, kas ietekmē dzelzceļa tīkla attīstību, lai nodrošinātu projekta elastīgāku īstenošanu, vienlaikus ievērojot augstus tehniskās savietojamības standartus un apsvērumus par cenu, kvalitāti un piegādes ātrumu.