OBERMEYER Planen + Beraten GmbH (Vācija) un PROINTEC S.A. konsorcijs ir atbildīgs par projektēšanas un būvuzraudzības darbiem Rail Baltica pamattrases posmā no Pērnavas līdz Igaunijas un Latvijas robežai. Deivids Pinilja Sancs (David Pinilla Sanz), projekta vadītājs konsorcijā, stāsta par sadarbību un uzņēmuma ieguldījumu Rail Baltica projekta attīstībā.
Kādi šobrīd ir jūsu pienākumi Rail Baltica projektā?
Es vadu un koordinēju dažādas projektā iesaistītās komandas, tostarp vietējo uzņēmumu projektēšanas komandas.
Cik cilvēku no abiem uzņēmumiem iesaistīti Rail Baltica projektā?
Šajā projektā Prointec piesaistījusi daudzpusīgu profesionāļu komandu no tādām valstīm kā Igaunija, Latvija, Spānija, Grieķija un Vācija. Komandā strādā augstākā līmeņa eksperti – inženieri, vides eksperti, dzelzceļa līniju inženieri, arhitekti, ģeologi un ģeotehniskie eksperti, hidraulikas un komunikāciju kanalizācijas inženieri, BIM vadītāji un modelētāji.
Komanda mainās atkarībā no projekta vajadzībām, taču mēs varam teikt, ka mūsu birojos Spānijā darbojas no 20 līdz 30 cilvēkiem, un līdzīgs skaits ekspertu projektā strādā mūsu partnera Obermeyer birojos. Ja ņemam vērā arī mūsu vietējos darbiniekus un partnerus, iesaistīto cilvēku skaits, kas strādā pie šī projekta, dažbrīd var pat pārsniegt 80.
Posms no Pērnavas līdz Latvijas robežai ietver vairākas Igaunijas aizsargātās dabas teritorijas, piemēram, Natura 2000 tīklu. Kā tas ietekmē projektēšanas darbus?
Igaunija ir ļoti bagāta ar saviem dabas resursiem, tādēļ ietekme uz vidi un vides aizsardzība ir būtiska dzelzceļa pamattrases projektēšanas darbu sastāvdaļa. Tas nav tikai jautājums par ainavas saglabāšanu, bet arī par piesārņojuma un CO2 emisiju samazināšanu, inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu būvniecības procesa laikā, saudzīgu attieksmi pret vietējām ekosistēmām un iedzīvotājiem, dažādu reģionālo teritoriju labiekārtošanu un atjaunošanu. Šajā projektā jau no pašiem pirmajiem posmiem vides jautājumiem tiek pievērsta liela uzmanība, un tas ir vērienīgs darbs, kurā iesaistījušās gan projekta vides komandas, gan ārējie vides eksperti un institūcijas. Tādas aizsargājamas teritorijas kā Natura 2000 tīkls un citas tiek īpaši uzraudzītas, piemērojot iepriekšminētos un papildus līdzekļus ietekmes mazināšanai. Darbi tiek veikti atbilstoši Igaunijas un ES likumdošanai, ietekmes uz vidi novērtējumu nosacījumiem un labajām praksēm.
Kādi bijuši lielākie izaicinājumi Pērnavas posmā?
Šajā trases posmā ir daži elementi, kas no inženiertehniskā viedokļa radīs izaicinājumus, piemēram, Pērnavas upes tilts, kas ir ievērojams objekts un redzams orientieris Pērnavas pilsētai un tās apmeklētājiem. Arī Rēmas purva zona, kurai izstrādāsim speciāli šim posmam pielāgotu risinājumu. Papildus, arī sliežu ceļu izkārtojums Pērnavas starptautiskajā pasažieru stacijā un Pērnavas kravas stacijā, kur nācās uzlabot un optimizēt trases posma novietojumu, lai nodrošinātu risinājuma atbilstību vietējām vides prasībām. No ietekmes uz vidi viedokļa esam novērtējuši aizsargājamos biotopus un Natura 2000 teritorijas netālu no plānotā trases posma novietojuma.
Ņemot vērā, ka projekts nebeidzas uz robežas, kā jūs pārvaldāt robežas posmu?
Mēs sadarbojamies ar Latvijas partneriem, un kopumā projektēšanā ir iesaistīti dažādu uzņēmumu projektu vadītāji. Kopīgas plānošanas rezultātā esam vienojušies par savienojošo punktu, kas principā ir ierasta prakse šādos projektos.
Kas padara šo projektu atšķirīgu no citiem projektiem, pie kā esat strādājuši?
Rail Baltica ir vērienīgs projekts un iespēja būt daļai no šī megaprojekta, kas savienos Baltijas valstis ar Poliju un Somiju, ir reizē arī iespēja strādāt pie šī reģiona kopējās attīstības – gan uzlabojot savienojamību, gan daloties citu valstu labajās praksēs un pieredzēs. Šis projekts mums ir vēl nebijis motivācijas avots.
Daži būtiski aspekti, kas padara projektu un konkrēti šo posmu par inženiertehnisku izaicinājumu ir, pirmkārt, jau šī posma garums – 94 km, kas ir apjomīgs, salīdzinot ar citiem posmiem šāda veida ātrgaitas dzelzceļa projektos. Cita atšķirīga šī projekta iezīme ir, ka jau no paša sākuma darbs tika plānots, izmantojot BIM metodoloģiju.
Otrs izaicinājums ir trīs dažādie projektēšanas posmi, kas jāveic, pielāgojoties visai izaicinošam laika grafikam (katram projektēšanas posmam ir savi projektēšanas mērķi un detalizācijas līmenis, kas ietver tostarp dažādus pētījumus un izpētes, kā arī citus sagatavošanās darbus).
Un, visbeidzot, izaicinājums var būt arī šī reģiona atšķirības, tostarp arī laikapstākļi. Strādājot Baltijā un Igaunijā, laikapstākļi no mums vienmēr prasa, lai teritoriju izpētei būtu gatavs plāns B un dažkārt arī plāns C. Tāpat arī valsts lielums un salīdzinoši nelielais iedzīvotāju skaits dažkārt var palēnināt procesus, jo ne vienmēr ir pieejami vajadzīgie resursi.
Kā jūs raksturotu savu pieredzi sadarbībā ar vietējiem partneriem Baltijā? Kur un kā atrodat vietējos talantus?
Mēs esam piesaistījuši plašu profesionāļu loku, kam ir specifiskas tehnoloģiskās zināšanas un kuri ir lojāli šim projektam. Mūsu vietējā komanda, kuru veido inženieri, tehniķi un asistenti dara lielisku darbu! Uzsākot darbus, mums tika teikts, ka sastapsimies ar kultūras atšķirībām, taču, iepazīstot šos cilvēkus, redzam, ka tas drīzāk ir stereotips, nevis realitāte. Lai arī varētu šķist, ka kultūras atšķirībām starp Spāniju un Igauniju jābūt lielākām, “inženierzinātņu pasaulē” mēs esam pieraduši saskarties ar līdzīgiem izaicinājumiem.
Kādi ir jūsu līdzšinējie panākumi šajā projektā?
Neraugoties uz to, ka šajā projektā strādājam jau vairāk nekā gadu un mūsu komanda veikusi projektēšanu diviem no trīs apakšposmiem, būtu pāragri runāt par panākumiem.
Darbs šajā projektā nozīmē nemitīgus izaicinājumus, un mūsu komandām jāatrod pareizais līdzsvars starp tādu risinājumu pielāgošanu, kas atbilst tehnisko projektu standartiem, un vienlaikus – arī ietekmes uz vidi ierobežojumiem un risku vadību. Lai to paveiktu, mums jāizstrādā speciāli risinājumi, piemēram, papildus izpēte konkrētajā reģionā. Piemēram, Rēmas purva uzbēruma projektēšana tika veiksmīgi pabeigta pēc atkārotu izpēšu veikšanas, un Pērnavas upes ģeotehniskie pētījumi, kas tika veikti no dzelzceļa tilta, kurš atrodas netālu no topošā tilta projekta.
Projektēšanas darbā esam tuvu tam, lai sasniegtu mērķi plānotajā laika grafikā un termiņos, nodrošinot atbilstošu kvalitātes līmeni un cieši sadarbojoties ar klientu. Tomēr mums joprojām ir tāls ceļš ejams.
Es domāju, ka vēl viens pozitīvs fakts, ko būtu vērts atzīmēt, ir plašas un pieredzējušas komandas izveide ar dažādu tautību kolēģiem un lieliskā sadarbība ar mūsu partneriem – Obermeyer un citiem vietējiem partneriem, kā, piemēram, Skepast & Puhkim, ELLE, Reaalprojekt un Roadplan. Tāpat vēlos uzteikt pozitīvo sadarbību ar mūsu klientu RB Rail AS, kas ir Rail Baltica Globālā projekta galvenais koordinators un ieviesējs Baltijas valstīs. Kopuzņēmuma valde mūs atbalsta, kā arī rūpīgi un atbildīgi koordinē gan projektu, gan sadarbību ar partneriem.
Kādu padomu jūs sniegtu citiem uzņēmumiem, kuri apsver iespēju pievienoties projektam un piedalīties iepirkumos?
Pirmkārt, manuprāt, svarīgs ir vietējais faktors, ņemot vērā projekta vērienu un ambiciozo laika grafiku. Tāpat arī ir svarīgi iepazīties ar valstu specifiku un vietējo vidi. Un visbeidzot, ja darbs notiek ziemā, iesaku padomāt par labu ziemas mēteli!