Rail Baltica progress 2016. gadā

Pagājušais gads bijis nozīmīgs Rail Baltica projekta ieviešanā, virzoties uz priekšu ar Rail Baltica plānošanas posma aktivitātēm. Paredzams, ka šis posms noslēgsies 2017. gada beigās.

Projekta centrālā koordinatora, kopuzņēmuma “RB Rail AS”, valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa skaidro, ka 2016. gads bijis pienākumu un atbildību sadalīšanas laiks projektā iesaistīto pušu starpā.

  • 2016. gadā parakstīts līgums par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta jeb CEF fonda finansējuma pārvaldīšanu. Tas paredz kārtību, kādā kopuzņēmums saņem Eiropas Savienības līdzfinansējumu, to sadala starp labuma guvējiem (trīs valstu atbildīgajām ministrijām) un kā notiek atskaitīšanās process par finansējuma izlietojumu.
  • Pēc garām un detalizētām diskusijām starp trīs valstu projekta ieviesējiem, labuma guvējiem un kopuzņēmumu tika parakstīts Līgums par projekta finansēšanas un ieviešanas modeli, kas nosaka iesaistīto pušu lomas iepirkumu organizēšanā un kārtību, kādā tiks veikti ar projektu saistītie iepirkumi.
  • Tāpat Latvijas neatkarības dienā tika parakstīts otrais līgums ar Eiropas inovācijas un tīklu izpildaģentūru (INEA) par līdzfinansējumu ar kopējo vērtību 225 milj. eiro, kas paredzēti Rail Baltica dzelzceļa būvniecībai. CEF fonda ieguldījums projekta aktivitātēs kopumā sasniedz aptuveni 633 milj. eiro, kas ir 82% no visiem attiecināmajiem izdevumiem.

Papildus līdz 2017. gada aprīlim jāpabeidz projekta izdevumu un ieguvumu analīze, kuras izstrāde sākta aizvadītajā gadā. Tāpat, aizvadītajā gadā uzsākta dzelzceļa tehnisko parametru noteikšana un konsolidēta tehniskā projekta sagatavošana visam Rail Baltica maršrutam. Lai nodrošinātu Eiropas Savienības līdzfinansējumu, tika iesniegts pieteikums CEF Transports 2016 izsludinātajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus par finansiāla atbalsta piešķiršanu transporta nozares projektiem. “RB Rail AS” pieteikumu iesniedza 2017. gada 6. februārī.

Kas līdz šim paveikts Baltijas valstīs nacionālo valstu līmenī?

Igaunija:

  • Dzelzceļa līnijas Igaunijas daļas Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (SIVN), Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) un novadu plānošanas procesi atrodas noslēguma fāzē. Darbību apstiprināšana iecerēta 2017. gada otrajā ceturksnī.
  • Apstiprināts sākotnējais projekts Rail Baltica dzelzceļa trases novietojumam Igaunijas dienvidu daļā. Tā pilnīga apstiprināšana plānota 2018. gada pirmajā ceturksnī.

Latvija:

  • Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) un teritoriālās plānošanas procesi dzelzceļa līnijas trases novietojumam Latvijā tika pabeigti 2016. gadā, kad ar Latvijas Republikas valdības 2016. gada augusta lēmumu tie tika apstiprināti. Turklāt valdība projektam noteica nacionālā interešu objekta statusu.
  • 2016. gadā apstiprināts sākotnējais projekts trases novietojumam Latvijā.
  • 2016. gadā tika veikts starptautisks metu konkurss tehniski sarežģītākajam infrastruktūras elementam Latvijā – Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla un Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta kompleksas apbūves iecerei.

Lietuva:

  • 2016. gadā tika pabeigts Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) un teritorijas plānošanas procesi dzelzceļa līnijas trases novietojumam Lietuvā virzienā no Kauņas līdz Latvijas robežai. 2017. gada janvārī ar Lietuvas Vides aizsardzības aģentūras (darbojas Vides ministrijas pārraudzībā) un Lietuvas Republikas valdības lēmumu tika saņemts plānotās darbības akcepts.

2017. gada mērķi

2017. gadā visām pusēm jāsasniedz divi būtiski mērķi. Pirmkārt, ar darbiem ir jāpierāda, ka projekts ir sasniedzis tādu brieduma pakāpi, ka to nav iespējams apturēt, kas kalpos par pamatu Eiropas Savienības līdzfinansējuma pieprasījumam dzelzceļa izbūves darbiem arī pēc 2020. gada. Tas nozīmē, ka dzelzceļa trasēm visās trīs valstīs ir jābūt oficiāli apstiprinātām no nacionālo valstu valdību puses un jābūt veiktiem svarīgākajiem izpētes un analīzes darbiem. Visām projekta aktivitātēm jānorit saskaņā ar plānu, kā arī jāīsteno skaidras iepirkumu procedūras, lai varētu sākt projekta būvniecības fāzi. Turklāt, projektam jāpierāda sevi kā labi pārvaldītam ar caurspīdīgu finanšu apriti. Otrkārt, jāīsteno efektīva resursu izmantošana, lai projektā iesaistītās puses nedublētu dažādas funkcijas.

07.02.2017