Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts (BICG) rīkoja biedru tikšanos ar Rail Baltica projekta komandu, lai apspriestu projekta pārvaldību, izaicinājumus un nākotnes prioritātes. Sarunās īpaši tika uzsvērta Rail Baltica nozīme, jo projekts tagad ir iekļauts divos nozīmīgos Eiropas transporta tīkla koridoros, nodrošinot būtisku savienojumu ar Ukrainu. Turklāt projekts ir stratēģiska prioritāte, kas nākotnē stiprinās NATO transporta un nacionālās aizsardzības spējas.
BICG viceprezidents un vadītājs Latvijā Andris Grafs norādīja: “Iepazīstoties ar esošajiem izaicinājumiem Rail Baltica projekta pārvaldības modelī, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu projektā, īpaši pilnvaru un atbildības sadalījumu projekta plānošanā un īstenošanā, ir svarīgi, lai visi atbildīgie pieņemtu drosmīgus lēmumus, kas pilnveidotu gan pārvaldības modeli, gan sekmētu projekta īstenošanu.”
Tikšanās laikā tika atzīmēts, ka saskaņā ar Eiropas Transporta tīkla attīstības pamatnostādnēm, kas paredz izveidot ātrgaitas līnijas koridoru starp Polijas robežu un Tallinu, Rail Baltica pārrobežu posmi un pamattrase, savienojot Igauniju, Latviju un Lietuvu ar Poliju, jāizbūvē līdz 2030. gadam. “Ņemot vērā Rail Baltica projekta izmaksu aplēses 2024. gadam un noteikto ieviešanas termiņu, visas trīs Baltijas valstis ir izstrādājušas risinājumus būvniecības pirmajai kārtai. Šobrīd galvenā prioritāte Latvijā ir panākt vienošanos ar partneriem par Rail Baltica pirmās kārtas izbūves plānu, tostarp prioritizējot sinerģiju ar esošo dzelzceļa infrastruktūru,” norādīja RB Rail AS valdes locekle Kitija Gruškevica.
Gruškevica arī atzīmēja, ka pēc 2030. gada Rail Baltica nākamo kārtu būvniecība būs atkarīga no finansējuma pieejamības. Lai Baltijas reģions gūtu maksimālus sociālekonomiskos ieguvumus, būtiski ir izbūvēt visus Rail Baltica projektā paredzētos infrastruktūras elementus, īstenojot pilnu projekta apjomu. Tomēr, ņemot vērā ievērojamo izmaksu pieaugumu, nepieciešama projekta pakāpeniska īstenošana, nosakot prioritātes.
Šobrīd 278,6 km no 870 km garās pamattrases ir būvniecības līgumu stadijā, un vēl 227,5 km pamattrases atrodas iepirkuma posmā. Pamattrases būvniecība dažādās attīstības stadijās notiek visās trīs Baltijas valstīs, un plānots, ka 2024. gadā būvniecība norisināsies 150 kilometros no pamattrases. “Neskatoties uz dažādajiem projekta izaicinājumiem, tas ir ievērojams progress, jo būvniecība notiek,” atzīmēja Gruškevica.
Sarunās tika uzsvērta arī nepieciešamība pielāgot projekta finansēšanas modeli, lai tas labāk atbilstu pašreizējām vajadzībām, kā arī meklēt jaunas investīciju iespējas. Paralēli svarīgs jautājums ir finansējuma piesaiste. “Šobrīd sadarbībā ar Finanšu ministriju un Satiksmes ministriju meklējam risinājumus alternatīvā finansējuma piesaistei, vienlaikus turpinot sarunas ar ES par turpmāka atbalsta nodrošināšanu,” uzsvēra Gruškevica.
Tikšanās laikā tika apspriesta arī Rail Baltica loma militārās mobilitātes nodrošināšanā, īpaši tās nozīme NATO koridorā. RB Rail AS padomes loceklis Ģirts Rūda uzsvēra, ka “Rail Baltica ir nozīmīgs projekts gan Baltijas reģionam, gan visai Eiropas Savienībai. Ar efektīvu pārvaldību un finansējumu tas var veicināt ekonomikas izaugsmi, atbalstīt ilgtspēju un stiprināt mūsu pozīcijas Eiropā.”
Tāpat tika atzīmēts, ka sadarbība starp publisko un privāto sektoru, kā arī stratēģiski valdības lēmumi būs būtiski, lai pārvarētu grūtības un maksimāli izmantotu iespējas.