Valsts Dzelzceļa tehniskā inspekcija Eiropas platuma sliežu dzelzceļa projekta Rail Baltica ieviesējam Latvijā – uzņēmumam Eiropas Dzelzceļa līnijas izsniegusi trīs būvatļaujas Rail Baltica Rīgas stacijas, tilta un uzbēruma projekta īstenošanai. Saņemtas būvatļaujas Rīgas Centrālās Pasažieru stacijas ēkas un pasažieru platformu pārbūvei, ēkai piegulošās teritorijas pārbūvei un labiekārtošanai; jauna dzelzceļa tilta izbūvei Rail Baltica 1435mm platuma sliežu ceļiem (posmā no Maskavas ielas līdz Jelgavas ielai); kā arī esošās VAS Latvijas dzelzceļš dzelzceļa infrastruktūras pārbūvei 1520 mm platuma sliežu ceļiem un Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūvei 1435 mm platuma sliežu ceļiem posmā no Jelgavas ielas līdz Lāčplēša ielai.
Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes loceklis, skaidro: „Būvatļauju saņemšana nozīmē, ka var uzsākt projektēšanu un būvniecību, bet līdz tam ir izdarāmi vēl vairāki „mājasdarbi”. Projektēšanas uzdevuma izstrāde ir nākamais solis, lai 2018. gada sākumā mēs varētu izsludināt starptautiskā publiskā iepirkuma 2. kārtu, dodot kandidātiem ar atbilstošajām kompetencēm uzdevumu: iesniegt piedāvājumus projektēšanas un būvdarbu veikšanai. Kā jau ziņots, 2020. gadā plānots uzsākt būvdarbus, līdz tam – veikt projektēšanas darbus.
Eiropas Dzelceļa līnijas, kas projekta Rail Baltica ietvaros atbildīgas par Centrālās stacijas pārbūvi un jauna tilta izbūvi pār Daugavu, ir sagatavojušas būvprojektu minimālā sastāvā, veiktas būvju tehniskās apsekošanas, sagatavots projektēšanas teritorijas un esošās infrastruktūras raksturojums, skaidrojoši apraksti par projekta pārbūves darbiem un izstrādāti rasējumi. Tagad Eiropas Dzelzceļa līnijas kopā ar sadarbības partneriem strādā pie pasūtītāja prasību definēšanas tehniskajā specifikācijā.”
Jau ziņots, ka septembrī noslēdzās pieteikumu iesniegšana starptautiskā publiskā iepirkuma „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi” 1. kārtai. Savu pieredzi, atbilstoši konkursa nolikumam, iesniedzot savus pieteikumus Eiropas Dzelzceļa līnijām, vēlas apliecināt 7 starptautiskas apvienības, starp kuriem ir Latvijas vadošie būvuzņēmēji un eksperti. Pašlaik Eiropas Dzelzceļa līnijas izvērtē iesniegtos pieteikumus, lai atlasītu nolikuma prasībām atbilstošus kandidātus, kurus uzaicinās iesniegt piedāvājumus otrajā kārtā.
Projektēšanas un būvdarbu projekta konkursā ir izvirzītas augstas kvalifikācijas prasības, jo projektā jāsavienojas dzelzceļa, tajā skaitā dzelzceļa estakāžu, tiltu un ceļu būves prasmēm. Latvijā līdz šim šādu prasmju apvienošana nav bijusi nepieciešama.
Jau ziņots, ka aprēķinātās projekta provizoriskās izmaksas ir 186 miljoni eiro, izmaksu aprēķins veikts AECOM priekšizpētes laikā 2015. gadā. Metu konkursa noslēgumā izvēlētais risinājums, kam pamatā būs arhitektu biroja PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI (Dānija) piedāvātais mets, iekļāvās projektam noteiktajās izmaksās, piedāvājot kvalitatīvus un ilgtspējīgus tehniskos risinājumus un efektīvu resursu izmantošanu, tam bija pamatoti būvapjomi un darbu secība.
Kopumā, veicot Rail Baltica integrāciju Rīgas multimodālajā transporta mezglā, tiks uzlabota vides pieejamība, drošība, mobilitāte, kā arī transporta pieejamība. Tiks iegūta abu sliežu platumu dzelzceļa pasažieru apkalpošana. Jaunais ielu savienojums – Elizabetes iela un Timoteja iela , ļaus atslogot transporta kustību līdzās esošajās ielās. Jauns savienojums starp pilsētas centru un Pārdaugavu– tilts ar gājēju un velosipēdistu ceļu pāri Daugavai Vizuāli un funkcionāli savienos divas Rīgas pilsētas puses: Vecrīgu ar Rīgas Centrāltirgu. Renovējot Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu pusi, tiks radīta kvalitatīva publiskā ārtelpa.
Lai nezaudētu harmoniskās attīstības idejas Rīgas pilsētvidei, kas iegūtas metu konkursa laikā, Satiksmes ministrija ir ierosinājusi veidot pārinstitucionālu koordinācijas padomi valsts un Rīgas pilsētas ieinteresētas sadarbības, kā arī trešo pušu līdzdalības veicināšanai. Tās pirmā sēde plānota novembra sākumā.
Projekts tiek realizēts ar 85% Eiropas Savienības līdzfinansējums no CEF (Connecting Europe Facility) un 15% valsts līdzfinansējumu.