9. augustā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto likumprojektu “Rail Baltica projekta likums” (turpmāk – Likumprojekts). Tā mērķis ir sekmēt nacionālo interešu objekta – Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” būvniecību, tostarp ieviešanu noteiktā termiņā un finansējuma apmērā.
Par Likumprojekta izstrādes nepieciešamību valdība lēma 2021. gada 19. oktobrī pēc iepazīšanās ar SM konceptuālo ziņojumu “Par nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā “Rail Baltica” projekta īstenošanas paātrināšanai”.
Lai sekmētu “Rail Baltica” projekta savlaicīgu pabeigšanu paredzētajos termiņos ar noteikto finansējumu, izstrādāti vairāki risinājumi projekta ieviešanas šķēršļu novēršanai gan pirms būvdarbu uzsākšanas, gan būvdarbu veikšanas laikā.
Likumprojekts paredz, ka “Rail Baltica” projekta īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos nevar ietvert prasības par tādu būvju vai to daļu būvniecību, kas neatbilst Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta noteikumiem par “Rail Baltica” finansēšanu, izņemot, ja to prasības skar sabiedrības drošības un veselības intereses, vai ietekmē infrastruktūras drošumu un ilgtermiņa pieejamību.
Tāpat Likumprojekts paredz regulējumu rīcībai ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošiem objektiem, kas atrodas “Rail Baltica” projekta īstenošanas teritorijā. Tas nosaka aizsargājamo koku nociršanas kārtību, kas īstenojama kā galējais līdzeklis pēc citu alternatīvu izskatīšanas. Teritorijas atbrīvošana no kokiem būs iespējama, ja saņemts kokkopja (arborista) pozitīvs rakstveida atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja.
Vienlaikus Likumprojekts paredz pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu un topogrāfiskā plāna derīguma termiņu, kas uz doto brīdi neatbilst “Rail Baltica” projekta vērienīgumam un aptvertās Latvijas teritorijas lielumam.
Likumprojekts ietver regulējumu bezīpašnieka lietai un bezmantinieku mantai, kā arī rezerves zemes fondā ieskaitītai zemei. Paredzētie risinājumi paātrinās “Rail Baltica” projekta īstenošanai nepieciešamo zemesgabalu iegūšanu būvdarbu veikšanai, tādējādi kāpinot projekta īstenošanas tempu.
Likumprojekts ir nodots izskatīšanai Saeimai.
Papildu informācija:
“Rail Baltica” projekta realizēšana notiek atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru, un AS “RB Rail”, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis, tostarp Latvijas vārdā Satiksmes ministrija, pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus.
“Rail Baltica” projekta pamatfinansējuma avots ir ES Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums (CEF). CEF finansējums veido līdz 85% no kopējām projekta izmaksām. Atlikušie 15% ir valsts budžeta līdzfinansējums, kas ir obligāts ES finansējuma daļas saņemšanas priekšnosacījums. ES finansējums projektam tiek piešķirts pa daļām, sekojot projekta īstenošanai un izvērtējot finansējuma apguvi. Ja īstenošana norit sekmīgi, Latvija var pieteikties papildus finansējumam CEF uzsaukumos, piesakot finansējumu projekta nākamajām aktivitātēm.