Rail Baltica ir viens no sarežģītākajiem infrastruktūras projektiem Eiropā, kas aptver vairākas valstis ar atšķirīgiem normatīvajiem regulējumiem, inženiertehniskajiem standartiem un iesaistītajām pusēm. Lai nodrošinātu vienotu sadarbību, projektā izmanto Būves informācijas modelēšanu (BIM), kas standartizē datu pārvaldību dažādās nozarēs – inženierijā, dzelzceļa sistēmās un aktīvu pārvaldībā. Tādiem liela mēroga projektiem kā Rail Baltica BIM palīdz mazināt neatbilstības un ievērojami uzlabo koordināciju.

Izmantojot datus vairākās valstīs, nepieciešama kopīga pārvaldība un standartizācija. Izveidojot kopīgu datu vidi (CDE), BIM nodrošina vienotu terminoloģiju, novērš pārpratumus un ļauj savlaicīgi atklāt nesaskaņas projektā, novēršot dārgas pārbūves risku lielapjoma projektos.

BIM sniedz pievienoto vērtību ārpus būvniecības fāzes – arī visā dzelzceļa dzīves ciklā. Digitālais modelis attīstās kopā ar projektu, regulāri tiek atjaunināts ar faktiskās būvniecības datiem un apkopes uzskaiti. Uzturēšanas komandas var piekļūt precīzai informācijai par izmantotajiem materiāliem un iepriekš veiktajām darbībām, uzlabojot darba efektivitāti un paildzinot infrastruktūras kalpošanas laiku. Daudzās papīra dokumentācijas vietā aktīvu pārvaldītāji izmanto digitālo informācijas dvīni, kas ļauj pieņemt datos balstītus lēmumus.

Lai gan BIM ieviešana mēdz būt izaicinoša, tā ilgtermiņa ieguvumi – augstāka efektivitāte, izmaksu kontrole un uzlabota dzīves cikla pārvaldība – padara to par būtisku ieguldījumu Rail Baltica veiksmīgā ieviešanā. Izmantojot digitālās inovācijas, projekts veido jaunus standartus mūsdienu dzelzceļa būvniecībai un ekspluatācijai.

Līdztekus detalizētiem projektēšanas modeļiem projektā nozīmīga loma ir arī telpiskiem datiem. Ģeogrāfiskās informācijas sistēmā (ĢIS) izmantotie augstas precizitātes kartēšanas rīki — tostarp LiDAR skenējumi un satelītattēli — sniedz visaptverošu pārskatu par dabas un cilvēka veidoto vidi. Šī informācija palīdz nekustamo īpašumu atsavināšanā projekta vajadzībām, vides izvērtējumā un būvniecības plānošanā, pielāgojot infrastruktūru reģiona ģeogrāfiskajai realitātei.

ĢIS Rail Baltica projektā nodrošina būtiskus ģeotelpiskos risinājumus: palīdz apkopot un pārvaldīt atrašanās vietu datus visos projekta posmos – no plānošanas un projektēšanas līdz būvniecībai un infrastruktūras uzturēšanai nākotnē. Sistēma vienkāršo datu uzglabāšanu un piekļuvi tiem, nodrošinot, ka visiem partneriem ir pieejama precīza, aktuāla informācija par dzelzceļa uzbūvi, būvniecības detaļām un izmaiņām laika gaitā.

Viena no ĢIS priekšrocībām ir tās pieejamība ne tikai biroja darbiniekiem, bet arī būvlaukuma komandām. Izmantojot mobilās ierīces – viedtālruņus vai planšetdatorus –, darbinieki var piekļūt reāllaika datiem, piemēram, kartēm, projektēšanas plāniem vai būvniecības dokumentiem. Tas uzlabo koordināciju, paātrina lēmumu pieņemšanu un nodrošina precīzāku uzdevumu izpildi.

Izmantojot ĢIS gan birojā, gan būvlaukumā, Rail Baltica nodrošina efektīvu projekta pārvaldību no projekta ieviešanas laikā, kā arī datu pieejamību nākotnē – remontiem, uzlabojumiem vai ilgtermiņa infrastruktūras attīstībai.

Rail Baltica digitālā pieeja aptver ne tikai dzelzceļa būvniecību, bet arī ekspluatāciju. Aktīvu informācijas pārvaldība (AIM) nodrošina ilgtermiņa efektivitāti un drošību. Katrs infrastruktūras elements – tilti, tuneļi, sliedes un signalizācijas sistēmas – tiek dokumentēts, ļaujot īstenot prognozējamu apkopi un samazināt dīkstāves risku. AIM komanda uztur Aktīvu reģistru, kas ir integrēts ar ĢIS un OpenBIM datiem, lai nodrošinātu precīzu infrastruktūras uzskaiti un pārvaldību.

Efektīva uzturēšana sākas ar uzticamu informāciju par fiziskajiem aktīviem.

Piemēram:
– tilta sensori sniedz reāllaika datus par slodzi un vibrācijām, brīdinot par novirzēm;
– sliežu posmi ar biežākiem bojājumiem tiek prioritizēti apkopei;
– uzturēšanas vēsture palīdz plānot nākamos darbus un resursu sadali.

Apvienojot mākslīgo intelektu un ĢIS, Rail Baltica spēj prognozēt un novērst problēmas, pirms tās pārvēršas par dārgiem sarežģījumiem. Piemēram, mākslīgais intelekts var analizēt laikapstākļus un identificēt caurtekas, kurām draud aizsērēšana, ļaujot uzturēšanas komandām veikt pārbaudes tieši tur, kur tas visvairāk nepieciešams. Šī mērķtiecīgā pieeja samazina liekus izdevumus un uzlabo apkopes efektivitāti.

Atšķirībā no daudziem infrastruktūras uzņēmumiem, kas savu aktīvu reģistru veido no dronu attēliem, Rail Baltica ir unikāla priekšrocība – reģistrs tiek veidots jau no projekta sākuma, izmantojot ļoti detalizētus digitālos modeļus (IFC datus un saistīto informāciju).

Ģeodēzija ir zinātne par zemes formas, gravitācijas un telpiskās orientācijas precīzu mērīšanu un kartēšanu.

Lai nodrošinātu precizitāti projektēšanā, būvniecībā un ekspluatācijā, Rail Baltica izmanto modernus ģeodēzijas rīkus — tahimetrus, satelītsistēmas, lāzerskenētājus, dronus un specializētus uzmērīšanas instrumentus.

Precīzs ģeodēziskais darbs ir būtisks Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļam gan būvniecības laikā, gan nākotnē – tā ekspluatācijā. Liela mēroga kartēšana un topogrāfiskie plāni veido pamatu dzelzceļa projektēšanai.

Izmantojot ģeodēziskos mērījumus, inženieri izstrādā detalizētus 3D modeļus gan ainavai, gan objektiem, nodrošinot precīzu plānošanu, būvniecību un kvalitātes kontroli.

Ņemot vērā dzelzceļa būvniecības sarežģītību, Rail Baltica ir noteikusi stingras tehniskās prasības ģeodēziskajiem darbiem. Šie standarti nodrošina, ka visi iesaistītie – projektētāji, būvuzņēmēji, institūcijas un uzraugi – strādā vienotā ģeodēziskajā atskaites sistēmā.

Tas ir būtiski efektīvai plānošanai, nevainojamai sadarbībai un ilgtspējīgai infrastruktūras uzturēšanai.

Rail Baltica kā visambiciozākais infrastruktūras projekts Baltijas reģionā rada unikālus izaicinājumus ģeodēzijas inženieriem. Bieži vien viņiem jāizstrādā un jāpielieto risinājumi, kas iepriekš nav izmantoti, paplašinot precizitātes un inovāciju robežas mūsdienu dzelzceļa būvniecībā.