Pagājušajā nedēļā veiksmīgi aizvadīta trešā Rail Baltica Industrijas diena. Konferencei, kas norisinājās 2023. gada 8. novembrī, tiešsaistē sekoja vairāk nekā 900 reģistrētu dalībnieku no Eiropas savienības un citām valstīm, apliecinot lielo interesi par projektu Rail Baltica esošo un potenciālo partneru vidū.
Konferences laikā Rail Baltica projekta vadības līmeņa pārstāvji un eksperti piedāvāja visaptverošu pārskatu par Rail Baltica projekta virzību, tostarp globālā projekta un nacionāla līmeņa projekta aktualitātēm, plānoto publisko iepirkumu stratēģiju un plāniem, informāciju par dzelzceļa apakšsistēmu attīstību, būvniecības loģistikas jautājumiem u.c. Pēc prezentācijām dalībniekiem bija iespēja uzdot jautājumus Rail Baltica projekta komandai.
Konferenci atklāja Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridora koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann). Savā uzrunā Trautmanes kundze uzsvēra projekta nozīmi un pozitīvo ietekmi uz reģiona attīstību, īpaši izceļot ilgtermiņa ieguvumus ekonomikai, vides aizsardzībai, Eiropas drošībai un ērtākai pilsoņu ceļošanai.
Trautmanes kundze, kas koordinatores lomā gandrīz desmit gadus cieši seko Rail Baltica attīstībai, uzsvēra, ka šobrīd projekts atrodas svarīgā attīstības posmā, gatavojoties pirmo pamattrases būvniecības darbu uzsākšanai. Viņa pateicās Rail Baltica partneriem un iesaistītajām pusēm par interesi projektā un uzsvēra, ka, baudot stipru politisku atbalstu gan nacionālā, gan Eiropas līmenī, “Rail Baltica ir interesanta un droša biznesa iespēja.” Projektam ir nepārprotams politisks atbalsts, tai skaitā Eiropas Savienībā, kas uzsver, ka Baltijas valstīm nepieciešams ilgtspējīgs transporta savienojums ar pārējo Eiropu. Baltijas valstu pilsoņi un politiķi, norādīja Trautmanes kundze, apzinās projekta priekšrocības, un “visi vēlas Rail Baltica.” Eiropas Komisijas ievērojamais finansiālais atbalsts arī apliecina projekta prioritāro lomu ES infrastruktūras projektu sarakstā – 2.2 miljardi eiro, kas jau iezīmēti Rail Baltica vajadzībām Baltijas valstīs, padara to par proporcionāli lielāko Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansējuma saņēmēju.
Pēc Trautmanes kundzes ievadvārdiem pasākuma dalībniekus uzrunāja par Rail Baltica ieviešanu atbildīgo ministriju augstākā vadība – Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals (Kristen Michal), Latvijas satiksmes ministrs Kaspars Briškens un Lietuvas transporta un sakaru ministra vietniece Loreta Maskalioviene (Loreta Maskaliovienė), vēlreiz apliecinot projekta nozīmīgumu un savu atbalstu projektam.
Nākamajās prezentācijās piedalījās Rail Baltica ieviesējorganizāciju pārstāvji, tostarp Tjerī Busijons (Thierry Boussillon), projekta centrālā koordinatora RB Rail AS programmu vadības direktors un valdes loceklis. Busijona kungs uzsvēra, ka Rail Baltica galvenais mērķis ir līdz 2030. gadam kļūt par ES transporta tīkla daļu. “Mūsu redzējums,” apstiprināja Busijons, “paliek nemainīgs – Rail Baltica palīdzēs sasniegt klimata, ilgtspējības un drošības mērķus. Tas ir skaidrs katalizators turpmākām attīstības iespējām šajā reģionā un uzlabos preču un pasažieru mobilitāti.”
Industrijas dienas 2023 noslēdzošajā daļā Rail Baltica eksperti stāstīja par projekta stratēģisko komunikāciju ar tirgu un iepirkumu plāniem, kā arī pievērsās vairākiem citiem būtiskiem iepirkuma procesa aspektiem. Tika apspriestas nesenās izmaiņas publisko iepirkumu likumdošanā un pirms iepirkuma posms, uzsverot tirgus konsultāciju un efektīvas komunikācijas ar piegādātājiem nozīmi šajā laikā. Tāpat arī konference piedāvāja ieskatu projekta iepirkumos 2023. gadā un kas gaidāms 2024. gadā.
Rail Baltica Industrijas dienas ierakstu var noskatīties globālā projekta YouTube kanālā. Ņemot vērā lielo interesi un laika trūkumu, lai atbildētu uz visiem jautājumiem pasākuma laikā, atbildes uz skatītāju jautājumiem tiks publicētas projekta oficiālajā tīmekļa vietnē railbaltica.org.
Jautājumu gadījumā aicinām sazināties, rakstot uz: [email protected].